papildināta (18:35) - Kreditori bez izsoles piekrīt pārdot Ķemeru sanatoriju Jūrmalas domei

Šāds lēmums pieņemts pēc "zināmām diskusijām", un tas ir skaidrojams ar to, ka šī īpašuma uzturēšana prasa būtiskus līdzekļus un ātra pārdošana ļauj izvairīties no šiem papildizdevumiem. Turklāt tuvojas ziema, un pirmā izsole varētu nebūt veiksmīga, bet Ķemeru sanatorijas apkures sistēma ir daļēji izdemolēta, līdz ar to būtu nepieciešami līdzekļi, lai to atjaunotu un nodrošinātu apkuri, piebilda Kreics. Tāpat Ķemeru sanatorija ir kultūrvēsturisks objekts.Apsverot visus šos apstākļus, kreditoru sapulce nolēma pārdot Ķemeru sanatoriju Jūrmalas pašvaldībai. Pārdošanai patlaban neesot juridisko šķēršļu, jautājums varētu būt par to, kad pašvaldība būs gatava šo darījumu nofinansēt. Kreics pieļāva, kas tas varētu būt "mēneša jautājums".Taujāts, par ko tieši kreditoriem bija diskusijas, Kreics atbildēja, ka tika pārrunātas izmaksas sanatorijas uzturēšanai, ja tā netiktu tagad pārdota.Viņš arī pastāstīja, ka notiek sarakste ar arābu investora advokātiem, kuri iebilst pret šo pārdošanu. Viņi uzskatot, ka Ķemeru sanatorija jāpārdod izsolē un tad varēs iegūt iespējami augstāku cenu. Tomēr Kreics būtiskus apdraudējumus saistībā ar šiem advokātu iebildumiem nesaskata, jo kreditori var motivēt, kāpēc rīkojās tieši šādi. Proti, labāk sanatoriju pārdot ātrāk, jo tā stāvokli var pasliktināt, iespējams, vēl viena ziema "bez nopietnas siltumapgādes", turklāt nepieciešamas investīcijas, lai novērstu dažādas problēmas, piemēram, salabotu tekošu jumtu. Nākamajā pavasarī, iespējams, tik lielu samaksu par šo īpašumu nevarētu saņemt, piebilda Kreics.Savukārt deputāts Dāvis Stalts, kurš vada Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Ķemeru sanatorijas situāciju, pauda viedokli, ka Ķemeru sanatorija "kļuvusi par simbolu tam, vai mēs kā valsts spējam nodrošināt veiksmīgas tautsaimniecības nozares - kurortoloģijas - atdzimšanu vai nē". Tālākie risinājumi ir Jūrmalas domes vadības rokās, sadarbojoties ar parlamentu un atbildīgajām ministrijām, piebilda deputāts.Viņš arī klāstīja, ka likumā precīzi noteikti gadījumi, kad publiskā persona drīkst iesaistīties komercdarbībā, piemēram, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kas šajā gadījumā skaidri redzams kurortoloģijas jomā. Tāpēc valstij un pašvaldībai "vajag uzņemties procesu uz saviem pleciem", tālāk meklējot labāko risinājumu, kādā piesaistīt vai nepiesaistīt privāto investoru šim objektam, uzsvēra Stalts. Politiķis arī akcentēja - parlamentārieši, kuri ilgstoši strādāja ar šo jautājumu, nevēlas pieredzēt to, ka valsts vai pašvaldība otrreiz zaudētu Ķemeru sanatorijas īpašuma tiesības.Jau ziņots, ka Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4 671 540 latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latu, kas kopā veido 3 905 901 latu.Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 765 639 lati, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.Vēstīts, ka Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.Ņemot vērā Ķemeru sanatorijas nozīmību, kā arī ar mērķi nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu sabiedrības interesēs, atjaunojot kūrorta un veselības uzlabošanas un atjaunošanas pakalpojumu pieejamību, Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi iegādāties Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā tieši vai pastarpināti ar pašvaldības kapitālsabiedrības starpniecību Ominasis Latvia mantas kopumu - nekustamos īpašumus Jūrmalā, Tukuma ielā 42, Emīla Dārziņa ielā 15, Alejas ielā 6, Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvē 5 un kustamo mantu - bez izsoles, nepārsniedzot piespiedu pārdošanas vērtību, kā arī inventāra vērtību un normatīvajos aktos paredzēto nodokļu apmēru, ja tādi būtu maksājami.Pirkuma vērtības segšanai tiks lūgts Aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei dot atļauju kredīta saņemšanai Valsts kasē.Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka pašvaldība Ķemerusanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.Truksnis uzskata, ka Ķemeru sanatorijai ir lielas izredzes kļūt par veiksmes stāstu, jo pašvaldība būtu saimnieks, kam ir skaidrs redzējums par kompleksa attīstību un nākotni. "Skaidrs, ka darbības būs jāveic ātri un ieguldījumi nebūs mazi, tāpēc būs nepieciešama sadarbība ar valsts institūcijām un jāmeklē sadarbības partneri," atzina Truksnis.Iepriekš, gatavojoties uzņēmuma mantas izsolei, Kreics ir vienojies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par sadarbību investoru piesaistē. Vienošanās paredz LIAA uzrunāto investoru informēšanu par plānoto izsoli, kā arī citiem svarīgiem jautājumiem, lai nodrošinātu investoriem nepieciešamo informāciju labvēlīga lēmuma pieņemšanai par dalību Ķemeru sanatorijas īpašumu un mantas izsolē.LIAA maksātnespējas procesa administratoram ir apliecinājusi, ka interesi par Ķemeru sanatorijas īpašumiem un mantu ir izrādījuši 17 potenciālie investori. Papildus tam divi investori interesējušies par minētajiem īpašumiem bez LIAA starpniecības un administrators ir nodrošinājis iespēju investoriem klātienē iepazīties ar faktisko stāvokli Ķemerusanatorijā.Jautāts par investoriem, kuri izrādījuši interesi par Ķemeru sanatorijas kompleksu un pārējo īpašumu, Kreics norādīja, ka tie ir galvenokārt investori no austrumiem - Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, kā arī Uzbekistānas.Kā ziņots, saistībā ar Ķemeru sanatorijas jautājuma risināšanu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - deputāts Arvils Ašeradens (V).Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā un tie paredzēja, ka desmit gadus no Ķemeru ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ominasis Latvia, bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa Ominasis Latvia pasludināja par maksātnespējīgu.(papildināta visa ziņa)