Saskaņā ar airBaltic akcionāru - valsts un Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, kreditoriem AS Latvijas Krājbanka, Bankas Snoras, Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Savukārt KD Jet nosaukums līdz šim publiski nav parādījies, bet Firmas.lv informācija liecina, ka šis uzņēmums, kas atrodas tajā pašā lidostas ēkā Biroju ielā 10, kurā atrodas arī airBaltic meitasuzņēmumi, reģistrēts 2005.gada nogalē. Tā pamatkapitāls ir 2000 lati, bet darbības rādītāji un darbinieku skaits līdz 2008.gadam neliecināja par aktīvu darbību. Uzņēmuma kapitāldaļas pilnībā pieder Lietuvas kompānijai Lionera. Internetā pieejamā informācija liecina, ka KD Jet varētu būt saistīta ar lidostu virszemes pakalpojumu sniedzēju North Hub Services, kura līdzīpašnieks ir BAS.
Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas un drastiskas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, uzsvēra Augulis.
Pamatkapitālā paredzētajiem līdzekļiem ir jāienāk kompānijas kontā divu nedēļu laikā.
Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdis Ivars Priedītis skaidroja, ka banka ir restrukturizējusi savus airBaltic kredītus un ir panākta vienošanās, kā kredītlīnijas tiks apkalpotas. Priedītis arī uzsvēra, ka, darbojoties veiksmīgam menedžmentam, kompānija ir konkurētspējīga.
Valdības piesaistīto konsultantu - Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka kopumā abas akcionāru puses ieguldīs aptuveni 100 miljonus latu. Sākumā aizdevuma veidā tiks ieguldīti 30 miljoni lati un pēc tam ieguldījums palielināts vienā vai divos etapos no abu akcionāru puses proporcionāli līdz 100 miljoniem latu.
Augulis uzsvēra, ka airBaltic vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks savu amatu, visticamāk, zaudēs rīt, kad notiks kompānijas akcionāru sapulce. No valsts puses izvirzītos airBaltic padomes locekļus, kuri rītdien jāieceļ akcionāru sapulcē, satiksmes ministrs neatklāja, skaidrojot, ka vārdi kļūs zināmi jau pēc akcionāru sapulces. Pēc tam padome sapulcē arī ievēlēšot valdi, kura būšot trīs cilvēku sastāvā.
Augulis skaidroja, ka vienošanos bez valsts un BAS parakstījušas vairākas kompānijas, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu, sīkāk gan to iesaisti nekomentējot.
Turpmāk to, kā tiks tērēti ieguldījumi, uzraudzīs Satiksmes ministrijas un Prudentia pārstāvji. Finanšu plūsma tikšot uzraudzīta tik ilgi, kamēr kompānija stabilizēsies.
Augulis uzsvēra, ka ir pārbaudīti visi otrā akcionāra iesniegtie dokumenti, gūstot pārliecību, ka par patiesā labuma guvējiem viss ir skaidrs. Tāpat esot pārliecība par BAS maksātspēju.
Krastiņš skaidroja, ka to, kuri no 80 airBaltic maršrutiem paliks un kuri tiks slēgti, lemšot valde un padome. Viņš norādīja, ka degvielas cenas ir neprognozējamas, līdz ar to runāt par aviobiļešu cenu samazināšanu nebūtu īpaša pamata, taču to noteikšot kopēja situācijas aviācijas nozarē.
Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas un drastiskas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, uzsvēra Augulis.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu airBaltic ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērnā gada 30.aprīļa akcionāru sapulcē; jaunā redakcijā apstiprināti airBaltic statūti.
Vienošanās paredz izbeigt 30.aprīļa noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Tiek ievēlēta jauna airBaltic padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.
Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais valdes loceklis Bertolts Fliks un panākts, ka jaunā valde darbojas trīs cilvēku sastāvā.
Preču zīme tiek atgriezta atpakaļ airBaltic un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Vienošanās paredz BAS finansējuma piešķiršanu 14 miljonu latu apmērā. Tiek noteikts, ka jākonsolidē airBaltic saistības pret BAS. Paredzēts konsolidēt airBaltic un BAS meitasuzņēmumus, atgriežot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ airBaltic. Uzdots pilnveidot korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību. Divu mēnešu laikā jāsagatavo airBaltic restrukturizācijas plāns un biznesa plāns.
Šodien parakstītā vienošanās restrukturizācijas finansējuma jautājumā paredz - ja izpildīti visi līdzšinējie nosacījumi, tad tiek proporcionāli palielināts airBaltic pamatkapitāls, tai skaitā valsts ieguldījums būs 57,6 miljoni latu.
Finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja gala vienošanās redakciju ar pārējiem airBaltic akcionāriem un Augulis tika pilnvarots dokumentus parakstīt. Sākotnēji tika plānots, ka visi nepieciešamie paraksti tiks savākti līdz plkst.15, taču to izdevās izdarīt tikai ap plkst.18.
Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās airBaltic akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc airBaltic akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. "Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai precizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus," uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīts "diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu". BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un BAS - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
airBaltic ir dibināta 1995.gadā.
(ziņa papildināta no 5.rindkopas)