papildināta - Kūtris: Šogad ST varētu pieņemt lēmumus četrās sabiedrībai būtiskās lietās

Šajā lietā ir jautājums, ir vai nav jāmaksā IIN. Valsts ieņēmumu dienestam šajā aspektā ir bažas par vairāku desmitu miljonu latu ienākumiem.Sabiedrības uzmanību varētu pievērst arī lieta par personas sociālo nodokli, kas veido reālo pensiju fondu. Ceturtā lieta būs jautājums par tiesnešu algām.Visās četrās lietās ST varētu pasludināt spriedumus līdz Ziemassvētkiem.Kūtra palīdze Līga Pauliņa aģentūrai LETA sacīja, ka "Parex" mazākuma akcionāru interešu aizskāruma lieta ierosināta pērn novembrī. Norādot, ka viņu īpašumā savulaik bijuši 8,4% AS "Parex banka" kapitāla, ST vērsās septiņas ārvalstu sabiedrības, lūdzot izvērtēt Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam. Starp pieteikuma iesniedzējiem ir vairākas "Firebird" sabiedrības, "East Capital Asset Management Aktiebolag", "Amber Trust", "SICAF-SIF". Sabiedrības lūdza izvērtēt Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un garantē tiesības uz īpašumu. ST lietu skatīs šā gada 6.septembrī.Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, lieta saistībā ar IIN ierosināta jūlijā un tajā ST paredzējusi vērtēt likuma prasību, kas paredz ar IIN aplikt ienākumus, kas gūti no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Šajā lietā Saeima ir uzaicināta līdz šā gada 20.septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.Trešā lieta ST ierosināta šā gada aprīlī par izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas pieļauj iespēju, ka darba devējs var nelikumīgi neveikt sociālās iemaksas, kas apdraudot darbinieku tiesības, proti, darbinieku tiesības nedrīkst saistīt ar to, vai cita persona - darba devējs - ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Sagatavošanas termiņš šai lietai ir 9.septembris. Pēc tam plānota rīcības sēde, kurā varētu tikt noteikts izskatīšanas datums.Savukārt ceturtā lieta ST ierosināta par 2010.gada decembrī pieņemtajiem likumiem, ar kuriem tika veikta tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmas reforma, samazinot viņu mēnešalgas un sociālās garantijas. Lietā tiks vērtētas vairākas uz tiesnešiem, zemesgrāmatu tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kā arī likuma "Par tiesu varu" normas un 2010.gada 16.decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par tiesu varu", un grozījumi Prokuratūras likumā. Šīs lietas sagatavošanas izskatīšanai termiņš ir 6.oktobris.Tikšanās laikā ar prezidentu Kūtris pārrunāja gan šīs aktuālās lietas, gan stāvokli ST - kāda situācija ir ar personālijām un ar tiesas slodzi. Kūtris uzaicināja Bērziņu apmeklēt ST septembrī rīkoto konferenci.Prezidents uzaicinājumu pieņēma, apsolot izvērtēt tiesnešiem pieņemamāko un labāko no formām, kādā organizēt tikšanos un sarunu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā (VPK).Abas amatpersonas pārrunāja jautājumu par tiesnešu un tiesas darbinieku štata palielināšanas nepieciešamību.Prezidents un ST priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka šobrīd ST nav nepieciešama tiesnešu skaita palielināšana, jo tiesa ar saviem pienākumiem tiek galā paredzētajos termiņos. Iepriekš Konstitucionālo tiesību komisijas paustā ideja par iespējamu tiesnešu skaita palielināšanu līdz deviņiem, divus no tiem ļaujot virzīt prezidentam, pagaidām netiks īstenota, tomēr perspektīvā, ņemot vērā tiesas kompetences izmaiņas, var būt apsverama.Par būtiskāku Kūtris atzina ST pastāvīgi strādājošu juristu skaita nostiprināšanu un palielināšanu nākotnē, uzsverot, ka judikatūras darbs un tiesiskā pēctecība Satversmes tiesas sekmīgai funkcionēšanai ir izšķirīga. Prezidents atbalstīja šādu nostāju, norāda VPK.Puses vienojās arī turpmāk sadarboties un regulāri tikties, lai pārrunātu aktualitātes.Sarunas noslēgumā Kūtris vērsa prezidenta uzmanību uz to, ka prezidentam rūpīgi jāseko līdzi atlaistās Saeimas darbam, it īpaši neliekot atlaistās Saeimas darba kārtībā jautājumus, kas varētu attiekties uz Satversmes grozīšanu. Bērziņš norādīja, ka jau iepriekš paudis šādu pašu nostāju un nedomā to mainīt.Kūtris pēc tikšanās žurnālistiem norādīja, ka attiecībā uz ST spriedumu izpildi dažos gadījumos situācija nav patīkama. Viņš norādīja uz 2001.gada lietu par pensijām, kad Saeima it kā pēc būtības izpildīja ST spriedumu, bet pieņēma līdzīgu regulējumu, kas ST radīja papildu slodzi. Un attiecībā uz likumu par konstitucionālo iestāžu budžetiem Valsts kontroles (VK) padomes vēršanās ST, iespējams, liecina, ka likumdevējs, pieņemot normatīvo aktu jaunā redakcijā, nav ņēmis vērā ST spriedumu. Par pēdējo jautājumu ST vēl būs jālemj.Kā ziņots, VK 15.augustā vērsās Satversmes tiesā (ST), lūdzot par Satversmei neatbilstošiem atzīt Saeimas pieņemtos grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas skar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta neatkarību, aģentūru LETA informēja VK.VK atgādina, ka likumu bija nepieciešams grozīt, lai izpildītu ST 2010.gada 25.novembra spriedumu lietā, kas tika ierosināta pēc VK pieteikuma. Sākotnēji Saeima grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību pieņēma 26.maijā steidzamības kārtā. Pamatojoties uz Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumiem, Valsts prezidents pieņemtos grozījumus nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Saeima 14.jūlijā grozījumus likumā pieņēma redakcijā, kas identiska 26.maijā pieņemtajai.