Straujuma iesāka preses konferenci, norādot, ka vakardienas asiņainie notikumi Francijā ir brīdis "kad mēs Eiropā, varam apliecināt, ka esam gatavi aizstāvēt mūsu vērtības – brīvība, brālība, vienlīdzība", sacīja Straujuma, lūdzot klātesošos piecelties un ievērot klusuma mirkli.
Savukārt Junkers un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni norādīja, ka šis ir brīdis, lai sērotu, bet pēc tam būs nepieciešams rīkoties. Abi EK pārstāvji pievienojās Straujumai apliecinot, ka viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm būs darbs, lai atrisinātu terorisma risuku Eiropas iekšienē.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) arī skaidroja, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams nošķirt islāma reliģiju no terorisma, jo "nav tādas reliģijas, kas atbalstītu šādu necilvēcīgu un nežēlīgu rīcību", kāda bija vērojama vakardien uzbrukumā Parīzes medijam.
Pievēršoties citiem prezidentūras jautājumiem, Junkers un Straujuma preses konferencē pauda gandarījumu, ka Latvijas un EK pārstāvju uzskati par galvenajām prezidentūras prioritātēm pilnībā saskan.
"Pēc pieredzes varu teikt, ka mazo valstu prezidentūras bieži vien ir krietni veiksmīgākas nekā lielajām valstīm," EK priekšsēdētājs sacīja, norādot, ka mazās valstis spēj fokusēties uz svarīgākajiem jautājumiem.
Mogerīni pauda atzinību par to, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) savās pirmajās vizītēs dosies tieši uz Kijevu un Maskavu, sakot, ka " Jūsu [Rinkēviča - rec.] vizīte Maskavā palīdzēs saprast, ko ES var darīt, lai atrisinātu situāciju Austrumukrainā".
Savukārt pats ārlietu ministrs pajokoja, ka dodas "izlūkmisijā uz Maskavu un Kijevu".
Lielākā daļa no prezidentūras pasākumiem norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā – Gaismas pilī, kura 8. un 9.janvārī slēgta apmeklētājiem un lielākajai daļai darbinieku. Ēku apsargā gan Valsts policija, gan apsargi, tā ir norobežota ar barjerām, un no ielas puses gan gājēju, gan automašīnu satiksme tiek ierobežota.
Paredzams, ka prezidentūras laikā Latvijā norisināsies aptuveni 200 pasākumi, no kuriem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks vairāk nekā 100 pasākumu. Plānots, ka Latviju prezidentūras laikā kopumā apmeklēs vismaz 25 000 ārvalstu politiķu un amatpersonu, kā arī aptuveni 700 žurnālistu, vēsta aģentūra LETA.
No šī gada 1.janvāra Latvija ir ES Padomes prezidējošā valsts, savukārt no jūlija līdz decembrim ES Padomē prezidēs Luksemburga, no nākamā gada janvāra līdz jūnijam prezidēs Nīderlande, bet no jūlija līdz decembrim – Slovākija.
ES 28 dalībvalstis katra sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda prezidējošās valsts pienākumus. Šī ir pirmā reize, kad Latvija kļūst par ES prezidējošo valsti.
pievienota informācijas no preses konferences