Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) iebilst pret Veselības ministrijas (VM) plānu ierobežot valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus maksātspējīgiem pacientiem, aģentūru LETA informēja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Straujuma neatbalsta VM ideju, kas paredz, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.
Par šo ideju veselības ministrs Belēvičs nav iepriekš informējis Straujumu un viņa nolēmusi lūgt ministru sniegt paskaidrojumus.
Belēvičs akcentējis nepieciešamību veikt precizējumus normatīvajos aktos, lai nodalītu valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem.
Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
Kā skaidroja Gusarova, tiks precizēta noteikumu norma, lai maksas ārstniecības pakalpojumu gadījumā arī šim konkrētajam pakalpojumam turpmākie nepieciešamie papildizmeklējumi būtu par maksu.
Lai ilustrētu situāciju, Gusarova minēja piemēru, ka pacients ierodas pie ārsta, kuram nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). "Pacients ar ārstu vienojas par operācijas veikšanu, bet pirms tam ārsts norāda, kādi izmeklējumi pacientam pirms operācijas jāveic (piemēram, asins analīzes, kardiogramma un citi). Pacients dodas pie ģimenes ārsta ar lūgumu dot nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu uz konkrētajiem izmeklējumiem, kas tiek veikti par valsts naudu, kamēr pacienti, kam konkrētie izmeklējumi nepieciešami akūti, gaida rindā", skaidroja VM pārstāve.
Tāpat Belēvičs informēja VADDA pārstāvjus par ieceri nākamajā gadā veikt piešķirto līdzekļu pārdali, palielinot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvotas veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī palielinot finansējumu primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai. Tādā veidā nākamgad plānots primāri risināt to pacientu problēmas, kuriem ir nepieciešama tūlītēja, neatliekama medicīniska palīdzība.
Veselības ministrs tikšanās laikā arī uzsvēra privātā sektora darbības nozīmi veselības aprūpē un atzīmēja, ka, lai gan kvotas nākamgad prioritāri tiks piešķirtas ārstniecības iestādēm, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pašlaik esošais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju loks ir jāsaglabā.
Tādēļ valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus arī turpmāk sniegs valsts, pašvaldību un arī privātās ārstniecības iestādes.
Pievienotas 3. līdz 5.rindkopas