Atšķirībā no daudzām citām pasaules un Eiropas Savienības valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Krūts rekonstruktīvās operācijas ir neatņemama izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms. Latvijā diemžēl kopš 2009. gada, kad tika pārtraukta krūts rekonstrukcijas programma pacientēm ar krūts vēzi, finansējums tā arī nav atjaunots. Jautājumu aktualizēt aicina gan sabiedrība, gan ārsti.
Vajadzīga politiskā griba
Saeimas atbildīgajās komisijās izskatīts kolektīvais iesniegums Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm, un tika secināts, ka bez pilnvērtīga attiecīgo operāciju finansējuma un slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifu pārskatīšanas nenotiks arī mediķu algu pieaugums. Tāpēc komisija lēma šos saistītos jautājumus nākamā gada budžetā rekomendēt virzīšanai kā šīs jomas prioritātes.
Saskaņā ar biedrības Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls datiem krūts vēzis Latvijā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā. Ar to saslimst līdz pat 1200 sievietēm gadā, un rekonstrukcijas operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 250 pacientēm gadā. Ārvalstu statistika liecina, ka valsts finansējums rekonstrukcijas operācijām ievērojami uzlabo arī krūšu skrīningu, kas ir būtisks agrīnai saslimšanas noteikšanai. Latvijā šis skrīnings ir ļoti zemā līmenī – 2020. gadā deviņu mēnešu laikā vēža skrīningu veica tikai 31,8% sieviešu, taču, lai tas būtu efektīvs, nepieciešama 80% dalība.
Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Dr. med. Kalvis Pastars Dienai atzīst, ka krūts vēža ārstēšana nav tikai ķirurģiska audzēja izgriešana, bet arī zaudētās krūts vai tās daļas rekonstrukcija.
Tā ir normāla prakse pasaulē, ka paciente pirms krūts vēža operācijas konsultējas ar plastikas ķirurgu, lai izrunātu krūts rekonstrukcijas iespējas, plānošanu un taktiku.
Pacientēm tiek piedāvātas krūts protēzes, kuras paredzētas nesāt divus gadus, taču valsts apmaksāto protēžu kalpošanas ilgums ir ievērojami īsāks. Pēdējos divos trīs gados ir atsāktas krūts rekonstrukcijas operācijas, bet tās tiek veiktas uz slimnīcas iekšējo rezervju rēķina, tas nozīmē, ka slimnīcai par šīm operācijām netiek samaksāts. Vairumā gadījumu pacientei pašai jāpērk krūts implants, kas izmaksā ap 500 eiro. Rekonstrukcija ar implantiem ir lētākais, bet ne vienmēr piemērotākais veids. Pasaulē plaši tiek praktizētas krūts rekonstrukcijas ar pacientes pašas audiem jeb audu lēveriem. Šīs operācijas lielai pacientu grupai nodrošina ļoti labus ilgtermiņa rezultātus, jo tiek izmantoti tikai pacientes pašas audi.
Krūts vēzis katrai sievietei ir ļoti personīga traģēdija, un par to nemēdz skaļi runāt, tāpēc, ja nav neviena, kas par šīm sievietēm iestājas, var izlikties, ka problēma nepastāv. Labi, ka jautājums tika aktualizēts arī Saeimā, taču Covid-19 ēnā atkal viss noklusis.
''Starp vēža pacientēm ir daudz jaunu, skaistu un gudru sieviešu, kas mēģina sadzīvot ar zaudētu vienu vai abām krūtīm. Lai arī vēzis ir uzvarēts, taču sievietes bieži vien ir psihoemocionāli sagrautas, depresijas nomāktas, ar samazinātām darba spējām un ievērojami pasliktinātu dzīves kvalitāti. Manuprāt, te vajadzīga tikai politiskā griba, tas nav tik daudz finansiāls jautājums, jo nepieciešamās summas nav astronomiskas,'' uzsver Pastars. Viņa ieskatā jāmaina arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vēzis ir nāvējoša slimība. Šī diagnoze nav nāves spriedums, bet sievietēm, kuras pārcietušas krūts vēzi, ir jādod iespēja turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis slēpjot fiziskās nepilnības. Ja sievietes zinātu, ka pēc krūts vēža ārstēšanas iespējams atgūt zaudēto krūti, tas neapšaubāmi psiholoģiski dotu lielāku drosmi laikus apmeklēt ārstu. Krūts rekonstrukcija ir neatņemama krūts vēža ārstēšanas sastāvdaļa, kas nodrošina ne tikai ievērojami labāku ārstēšanas iznākumu, bet – vēl svarīgāk – arī uzlabo agrīnās diagnostikas rezultātus. Tā ir būtiska gan profilaksei, gan agrīnai diagnostikai, gan ārstēšanai, norāda Pastars un mudina sievietes neklusēt, lai iedrošinātu cita citu un mainītu lēmējinstitūcijās strādājošo attieksmi.
Jūtas atkal pilnvērtīgas
Pērn Latvijas Mikroķirurģijas centrs savā 35 gadu pastāvēšanas jubilejā sociālajos tīklos uzrunāja vēža pacientes un piedāvāja bezmaksas konsultācijas. Septiņām sievietēm arī veica bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijas. Uz konsultāciju pieteicās 100 sieviešu, starp laimīgajām, kurām arī veica operāciju, bija Kristīne no Liepājas un Laura no Rīgas.
Abas sievietes Dienai neslēpj, ka operācija pilnībā mainījusi viņu dzīvi, jo beidzot viņas jūtas brīvi gan fiziski, gan psiholoģiski.
Kristīne atklāj, ka pārdzīvojusi gan sākotnēji nepareizi noteiktu diagnozi, ka sāpes krūtī rada muguras nervs, gan krūts amputāciju. Prieku par audzēja izoperēšanu nomākusi fizioloģiski nepatīkamā protēze. Viņai jāturpina lietot hormonālo terapiju, bet tā izraisa karstuma viļņus un svīšanu. Nosvīdis viss ķermenis un arī protēze. ''Protēze ir no nepatīkama materiāla, tā traucē būt fiziski aktīvai, jo var izkrist, vasarā jāvalkā nepiemērots apģērbs. Joprojām īsti nespēju noticēt, ka nokļuvu starp laimīgajām, kurām veica krūts rekonstrukcijas operāciju. Ceru, ka notiks pozitīvas pārmaiņas un daudzas sievietes varēs justies pilnvērtīgas un dzīvi sākt kā no jauna,'' stāsta 46 gadus vecā sieviete.
Lai arī Laura uzreiz nonākusi labu speciālistu rokās Latvijas Onkoloģijas centrā, tomēr nācies amputēt krūti, piedzīvot ķīmijterapiju, pašai un tuviniekiem pārciest visdažādākās emocijas. Viņa savu diagnozi neesot slēpusi, un draudzenes pavēstījušas par ziņu sociālajos tīklos un iespējamo bezmaksas konsultāciju.
Pēc krūts rekonstrukcijas operācijas Laura vairs neizjūt diskomfortu, ko sagādāja protēze, un jūtas brīvi. Viņa iesaka ikvienai sievietei, ja izjūt vismazākās aizdomas, lūgt nosūtījumu uz Onkoloģijas centru, lai slimību atklātu laikus.
''Daudzām sievietēm veic operāciju, saglabājot krūti, tādēļ ap 200 rekonstrukcijas operāciju gadā taču ir nieks, ko nāktos ieplānot no valsts budžeta. Atliek cerēt uz valstsvīru sapratni, ka gados vēl jaunām sievietēm tas ietekmē visu dzīvi,'' teic 43 gadus vecā Laura.