Diennaktī veikto testu daudzumam tikai atsevišķās reizēs esot mazākam par 6000, ģimenes ārstiem nosūtīšanu uz analīzēm neatvieglo E-veselības nedarbošanās vai darbošanās ierobežotā ātrumā. Svētku un pirmssvētku laikā – līdz 3. janvārim – ģimenes ārstiem gan ir atkritis uzdevums nosūtīt uz Covid-19 analīzēm, jo šajā periodā tām var pieteikties ikviens, tomēr mediķiem joprojām jāuztur regulāra saziņa ar pacientiem, kuriem šo analīžu rezultāts bijis pozitīvs. Retāk, bet joprojām regulāri jāsazinās arī ar pacientiem, kuriem ir apstiprināts kontaktpersonas statuss. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsti var kontaktpersonām izrakstīt darbnespējas lapas.
Turklāt joprojām iespēju robežās jāpalīdz visiem tiem, kuriem ģimenes ārsta palīdzība vajadzīga nesaistīti ar Covid-19.
Traucējošā sistēma
''Mēs jau redzam, kāda situācija ir valstī. Visi tie pacienti, kuri nav slimnīcās, tiek ambulatori novēroti pie ģimenes ārsta. Jo vairāk pieaug saslimušo skaits, jo lielāka slodze ģimenes ārstiem,'' Dienai saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Viņa atgādina arī par nepieciešamo kontaktpersonu uzraudzību, kā arī citu pacientu vajadzībām veselības aprūpē.
Norīkojums uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm ģimenes ārstiem gan nav jādod visos gadījumos, kad tas nepieciešams. Kā minēts, līdz 3. janvārim uz analīzēm var tikt ikviens iedzīvotājs bez ārsta norīkojuma, bet šāda kārtība ir spēkā tikai no 19. decembra. Iepriekš un arī pēc 3. janvāra ģimenes ārsta norīkojums uz analīzēm nebūs nepieciešams, piemēram, pacientiem, kuriem ir jāveic tests pirms operācijas un vairākos citos gadījumos. Ģimenes ārsta norīkojums nav vajadzīgs arī saistībā ar epidemioloģisko anamnēzi, kad testēšana lielākos apjomos jāveic, piemēram, kādā darbavietā. Tad uz šādām analīzēm norīko epidemiologi.
Tomēr E-veselība lielākā noslodzē vai arī pēc jebkādiem sistēmas uzlabojumiem nestrādā vai strādā ļoti lēni.
''E-veselība nestrādā dažas minūtes, pusstundu, izrakstīt neko šajā laikā nevar. Receptes krājas, darbnespējas lapas krājas, un tad mēs to visu rakstām pēc darba laika beigām, jo sistēma nav strādājusi tā, kā tai vajadzētu,'' saka Veide.
Viņa atzīst, ka problēmas mēdz būt arī ar darbnespējas lapu izrakstīšanu kontaktpersonām. Pēc Veides teiktā, ģimenes ārsts var savam pacientam izrakstīt darbnespējas lapu kā kontaktpersonai, ja ārstam ir skaidri zināms, ka šis cilvēks dzīvojis, piemēram, vienā mājsaimniecībā ar personu, kurai apstiprināta saslimšana ar Covid-19. Tomēr sistēmā šī informācija parasti tiekot ievadīta ar aizturi – dažreiz pat astoņas dienas vēlāk, bet darbnespējas lapu var izdot tikai ar piecu dienu atpakaļejošu datumu. Attiecīgi, ja epidemiologs E-veselībā norādījis, ka cilvēks bijis kontaktpersona, pirmo dienu nosakot vairāk nekā pirms piecām dienām, tas var sagādāt problēmas ar darbnespējas lapas izrakstīšanu.
Atsevišķos gadījumos esot bijis tā, ka darba devējs saviem darbiniekiem paziņojis, ka viņi ir kontaktpersonas, un aicinājis doties pie ģimenes ārsta pēc darbnespējas lapas. To ģimenes ārsts var izrakstīt, ja ir saņemts epidemiologa apstiprinājums, bet var izrādīties, ka speciālista ieskatā šīs personas nemaz netiek uzskatītas par kontaktpersonām. Jāpiebilst, ka darba devējs ir viens no tiem, kas var noteikt kontaktpersonas, tomēr darbnespējas lapas izdod ģimenes ārsts.
Kopīgiem spēkiem
Uz ģimenes ārstu lielo slodzi Dienai norāda arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. ''Ir gan fiziskā pārslodze, kad dienas beigās galva un ausis karst no daudzajiem telefonzvaniem, gan arī psiholoģiskā slodze ļoti liela. Bet ko lai dara – tāds laiks!'' saka Kozlovska. Viņa norāda, ka slodze ir liela visai ģimenes ārsta praksei – gan ārsta palīgam, gan medmāsai un arī rezidentam, ja tāds ir piesaistīts. Pašlaik tiesības izrakstīt norīkojumu ir arī citiem ārsta praksē strādājošajiem, tādējādi slodze tiek pārdalīta.
Stāstot par darbnespējas lapām kontaktpersonām, arī Kozlovska atzīmē, ka oficiāla informācija, ka iedzīvotājs bijis kontaktpersona, līdz ģimenes ārstam mēdz nonākt ar aizturi. Tomēr viņa uzteic cilvēkus, kuri, uzzinot, ka ir bijuši ciešas kontaktpersonas, devušies karantīnā, pirms par to informāciju ir saņēmis ģimenes ārsts. Kontaktpersonām karantīnā ir jāpavada 14 dienu. Ja šajā laikā nav novēroti saslimšanas simptomi, to var pārtraukt un analīžu taisīšana nav obligāta. Karantīnu var pārtraukt arī 10. dienā, bet tādā gadījumā analīžu veikšana ir obligāta prasība.
Kozlovska gan norāda, ka viņa kontaktpersonas mudina pieteikties analīzēm jebkurā gadījumā – arī tad, ja nav simptomu. Liela jēga no tām gan var nebūt, ja uz analīzēm dodas pašā karantīnas sākumposmā, jo tad rezultāti var būt negatīvi – vīrusa inkubācijas periods var būt līdz 14 dienām. Visbiežāk tas analīzēs parādoties, ja tests tiek veikts ne agrāk kā ceturtajā, piektajā dienā pēc kontakta ar Covid-19 pozitīvu personu. Protams, kontakts ne vienmēr nozīmē, ka būs saslimusi arī kontaktpersona, tomēr par to ir drošāk pārliecināties ar analīžu palīdzību.