To paredz pēc diskusijām darba grupā izskatīšanai 2. lasījumā sagatavotie vēlēšanu likumu grozījumi, kurus otrdien atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumi vēl jāpieņem Saeimā un jāapstiprina galīgajā lasījumā, pirms kura līdz 1. februārim varēs iesniegt priekšlikumus.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura pilnvaras beidzās jūlijā, iesniedza Saeimā vairākas iniciatīvas un aicināja Saeimu arī stiprināt partiju sistēmu. Deputāti piekrita noteikt stingrākas prasības politiskajiem spēkiem, kas pretendē uz dalību vēlēšanās.
Tagad tajās var piedalīties partijas vai to apvienības, kurās ir vismaz 200 biedru. Lielākā Saeimā pārstāvētā partija ir Saskaņa, kura uzvarēja arī vēlēšanās, - tajā ir gandrīz 4000 biedru, Vienotībā - vairāk nekā 2500, līdzīgs skaitliskais sastāvs ir arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kuras lielākā dalīborganizācija ir Latvijas Zemnieku savienība ar 1600 biedriem. Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) reģistrētas 829 personas. Taču uz 12. Saeimu startēja vairākas jaundibinātas partijas, kurās bija tikai nedaudz vairāk nekā 200 biedru.
Lai nevienai partijai nebūtu ierobežotas iespējas pretendēt uz Saeimu, tās varēs veidot partiju apvienības, Dienai paskaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēža vietnieks Juris Šulcs (Vienotība). Viņš sacīja: "Partijas ir mazskaitlīgas, un tās ir jāstiprina, tajā pašā laikā nevienu neizslēdzot." Reizi gadā politiskie spēki iesniedz Uzņēmumu reģistrā (UR) ziņas par tās biedriem, kuras apstiprina partijas pilnvarotā persona, kas ir atbildīga par sniegtās informācijas patiesumu. Šos datus neviens nepārbauda. Likumu grozījumu apspriešanas gaitā komisijā iepriekš bija diskusija, ka nav iespējams pārliecināties, vai katrā partijā patiešām ir tās norādītais biedru skaits. Uzņēmumu reģistra darbinieki nepārbauda, piemēram, vai kāda persona vienlaikus nav vairākās partijās, kas nav paredzēts likumā.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Partijām būs jākļūst lielākām lasiet trešdienas, 16.decembra, laikrakstā Diena!