Svētku dalībniekam līdz 15.jūlijam darba devējam būs jāiesniedz Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopija, uzrādot oriģinālu. Svētku dalībnieka nodarbināšana attiecīgajā brīvdienā būs iespējama Darba likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis brīvdienu, šajā laikā nenostrādātās stundas nostrādā citā laikā.
Likumā par pienākumu noteikts Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu pārdomātu risinājumu brīvdienas piešķiršanai turpmāko Dziesmu svētku noslēguma dienā un nākamajā dienā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vēlas, lai turpmāk pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma brīvdiena būtu nodrošināta ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā.
Kā ziņots, iepriekš 6.jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, paredzot, ka uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem dienu pēc noslēguma - 8.jūliju - noteiktu par atpūtas dienu un to pārceltu uz šā gada 23.novembri. 6.jūnijā atbalstītā versija paredzēja brīvdienas noteikšanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai svētku dalībniekiem, taču pret to iebilda uzņēmēji.
Latvijas Nacionālā centra direktore Dace Melbārde atzina, ka svētku rīkotāji ir gandarīti par kompromisa risinājumu, jo dalībnieki ir pelnījuši šo brīvdienu. Svētku dalībniekiem ir jāiztur liela slodze, proti, kora dziedātājiem ir divi ģenerālmēģinājumi, noslēguma koncerts, svētku gājiens, bet dejotājiem - ģenerālmēģinājums, četri koncerti un svētku gājiens. "Šis Saeimas lēmums iezīmē ceļu uz nākotni, un ceram, ka nākamajos svētkos pirmā darba diena pēc svētkiem būs brīvdiena visiem," pauda Melbārde.