Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumu 15 norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Nacionālajā stadionā Daugava, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošais Valsts izglītības satura centrs, bet lieldraugs Swedbank, kas ar kampaņu Svētku sajūta turpinās mūsos aicina ikvienu iesaistīties Dziesmu un deju svētku kustībā.
Vēl lielāka daudzveidība
Plānots, ka svētkos varētu piedalīties aptuveni 30 000–35 000 dalībnieku, taču galīgais skaits kļūs zināms pēc šoruden gaidāmās dalībnieku reģistrācijas.
Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Svētku nedēļas programmā – mūsdienu deju koncerts Kastaņa puslode, koklētāju ansambļu koncerts, folkloras programma, tautas mūzikas koncerts, Svētki Vērmanes dārzā, svētku dalībnieku gājiens, kas 13. jūlijā no plkst. 9 virzīsies no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim. Jau tradicionāli svētkos skanēs pūtēju orķestru koncerts, notiks tautas deju lielkoncerts Daugavas stadionā, un svētki noslēgsies ar koncertu TE – AUST Mežaparka Lielajā estrādē 13. jūlijā plkst. 16. Kā paskaidroja tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents Edgars Vītols, tas būs dienas koncerts gan dalībnieku noslodzes, gan drošības dēļ, ņemot vērā arī to, ka, atšķirībā no lielajiem (vispārīgajiem) Dziesmu svētkiem, sekojošā pirmdiena nebūs brīvdiena. Noslēguma koncerta režisors ir Juris Jonelis, scenogrāfe Austra Sniķere un dramaturgs Matīss Gricmanis. Darbu jau uzsākuši 13 virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags, Edgars Vītols. Pirmo reizi virsdiriģenta godā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos stāsies: Ilze Balode, Jurģis Cābulis un Rudīte Tālberga. Goda virsdiriģenti: Jānis Erenštreits, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers. Plānojot svētku dalībnieku noslodzi, ir arī gādāts, lai noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu varētu noskatīties visi dalībnieki.
Nacionālajā stadionā Daugava 11. un 12. jūlijā notiks deju lielkoncerts Es atvēru Laimas dārzu. Virsvadītāji: Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Guna Turkšāne. Pirmo reizi virsvadītāju godā stāsies Rūta Cīrule, Dāvis Ērglis, Jānis Kalniņš, Arvils Noviks. Goda virsvadītāji: Taisa Aruma, Inta Dimante, Indra Filipsone, Olga Freiberga, Ojārs Lamass, Liene Lūse, Ilze Mažāne, Janīna Nurka, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Baiba Rasma Šteina.
10. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā skanēs pūtēju orķestru koncerts Tā radās skaņa… Virsdiriģenti: Haralds Bārzdiņš, Gvido Brenčevs, Agris Celms,
Viesturs Galenieks, Māris Martinsons, Mārcis Miķelsons, Aldis Kise, Atvars Lakstīgala, Sandors Līviņš, Mareks Romanovskis, Egons Salmanis. Goda virsdiriģenti: Andris Muižnieks, Jānis Smilga, Donāts Veikšāns, Harijs Zdanovskis. Savukārt 12. jūlijā Brīvības laukumā būs skatāma un klausāma pūtēju orķestru defilē programma.
Tomēr nedzīvojam paradīzē
Lai gan publiskajā telpā izskanējušas bažas par skolās sarūkošo koru un to dalībnieku skaitu, gaidāmajiem svētkiem veltītā preses konference noritēja uz pozitīvas nots. "Klausoties visu šo, man ir sajūta, ka dzīvojam paradīzē un viss notiks kā uz burvja mājienu. Aicinu nopietni pievērsties Dziesmu svētku kustībai jo, manuprāt, šis process ir stipri apdraudēts," norādīja pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Haralds Bārzdiņš. Priecājoties, ka kopumā pūtēji nav gājuši mazumā (piedalīsies 38 kolektīvi ar 1500 dalībniekiem), viņš uzsvēra, ka instrumentālās mūzikas joma ir viena no grūtākajām un orķestrim nevar kampaņveidīgi pievienoties pēdējā brīdī. "Šobrīd vispārizglītojošajās skolās, kas ir svētku kustības bāze, ir liela problēma ar finansējumu. Es visu mūžu esmu strādājis šajā jomā un varu pateikt, ka šobrīd, lai apgūtu vijoļspēli vai citu instrumentu, manā skolā specialitātei ir atvēlētas tikai divdesmit minūtes nedēļā. Dziļi ievelkam elpu un balstāmies uz to skolotāju entuziasmu, kuri neskatās pulkstenī. Tas ir nebeidzams process, un, ja tas nenotiek regulāri trīs četras reizes nedēļā, tad tur iznāks čiks. Es zemu noliecu galvu visu mūzikas skolotāju, kordiriģentu un citu kolektīvu vadītāju priekšā, jo mēs to šobrīd nesam uz saviem pleciem. Daudzās vietās situācija ir vienkārši traģiska. Piemēram, ja es mācītu spēlēt blokflautu, es par šo stundu saņemtu lielāku atalgojumu, nekā vadot simfonisko orķestri. Tas ir absurds."
Pēdējo reizi tradicionālajā klātienes formātā skolēnu Dziesmu svētki norisinājās 2015. gadā ar 37 tūkstošiem dalībnieku, savukārt nākamos svētkus nācās kovidpandēmijas dēļ pārcelt no 2020. gada uz 2021. gadu, kad tie norisinājās e-formātā ar 30 358 dalībniekiem.
Swedbank veiktajā aptaujā noskaidrots, ka bērnu un jauniešu ārpusskolas nodarbību izvēlē dominē sports (55%), 22% ģimeņu atbildēja, ka viņu bērni apmeklē tautiskās dejas, savukārt 19% – kori. Vēl 16% aptaujāto ģimeņu bērni apmeklē mūzikas skolu, 4% – orķestri, 2% – folkloras pulciņu. Katrs desmitais (9%) norādījis, ka viņa bērni ārpusskolas pulciņus neapmeklē, savukārt 25% apmeklē dažādas citas nodarbības, piemēram, mākslas, baleta, datorikas, programmēšanas u. c. Tomēr pārliecinošs vairākums (67%) uzskata, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija arvien ir bērnu un jauniešu vidū aktuāla.
Sīkāk: Nacgavilet.lv un svētku vietnēs sociālajos tīklos.