Visticamāk, lielākā daļa šo skolotāju – tāpat kā visā valstī – pilnu slodzi nestrādā, tāpēc atalgojums ir mazāks. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķinos gan neparādās piemaksas par kvalitāti. Apkopojot – ministrija šo skolu ierindo starp 543 Latvijas vispārizglītojošajām skolām, kuras reforma ietekmējusi pozitīvi.
Gan ieguvēji, gan zaudētāji, protams, atrodami pat vienas skolas ietvaros, bet 13 pašvaldībās vidējais atalgojums par pilnu slodzi kopumā ir samazinājies. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) sola analizēt, kāpēc tā noticis. Viena no problēmām ir tieši nepilnās slodzes, savukārt tam pamatā atkal ir virkne citu nebūšanu – skolēnu trūkums, nesakārtots skolu tīkls, ēku fiziskā kapacitāte. Problēmas atrisinot, ministrs pedagogiem sola vismaz 1000 eiro par likmi pēc nodokļu nomaksas.
Ieguvēju vairāk
Līdz šim vairāk izskanējušas žēlabas par reformas rezultātu, bet Šadurskis ar to ir apmierināts – 106 pašvaldībās vidējā alga skolotājiem ir palielinājusies. Piemēram, 55 pašvaldībās pieaugums par likmi ir robežās no 40 līdz 80 eiro, bet 24 – no 80 līdz pat 160 eiro. Ministrs gan neslēpj, ka lielā daļā pašvaldību ir nodrošināta vien minimālā summa par likmi – 680 eiro. Savukārt 13 pašvaldībās par pilnas slodzes darbu atalgojums ir robežās no 800 līdz 902 eiro.
Analīze iezīmē arī skumju ainu – lielākā daļa skolotāju nestrādā pilnu slodzi, tas nozīmē, ka viņu atalgojums ir mazāks, nekā rāda iepriekš minētie aprēķini. Mazajos novados pedagogi strādā vidēji nedaudz vairāk par pusslodzi, bet arī Rīgā un Pierīgā pilnu slodzi nodrošināt ir grūti. Vienlaikus atklājies, ka ir arī tādi pedagogi, kas nedēļā strādā pat 77,4 stundas, taču te sekos pārbaude. Vidēji skolotājs Latvijā strādā knapi 23 stundas nedēļā. To varot mainīt tikai ar skolu tīkla sakārtošanu un piepildītākām klasēm, uzsver ministrs. Savukārt Pierīgā steidzami jābūvē jaunas skolas, kas paredzētas lielam skolēnu skaitam.
Vaino pašvaldības
Ņemot vērā, ka šobrīd ir divu gadu pārejas periods un pašvaldībām ir tiesības naudu pārdalīt, piemēram, no kādas lielākas skolas, lai uzturētu mazāku, ministrs uzsver pašvaldību lomu: "Neviens vislabākais pedagogu algu modelis nevarēs nonākt līdz optimālam rezultātam, ja mums nebūs ļoti labas sadarbības ar pašvaldībām." Daudzās pašvaldībās veiktās pārdales esot loģiskas, bet citur principi nav saprotami. Šadurskis galvenokārt runā par Rīgu. Piemēram, Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā vidējā alga par likmi palielinājusies par 152 eiro, bet Rīgas Purvciema vidusskolā par 153 eiro. Vienlaikus ievērojama summa atņemta Rīgas valsts ģimnāzijām, kur līdz ar to atalgojums samazinājies. Šadurskis norāda, ka vajadzējis rīkoties racionālāk. Jāpiebilst, ka Rīgas domes un IZM norādītās summas gan krasi atšķiras. Tāpat samilzusi diskusija par skolu tīkla sakārtošanu Rīgā. Taču, pēc ministra domām, "nevajag visu uztvert tik primitīvi" – ja pāris minūšu attālumā ir divas pustukšas vidusskolas, tad ir loģiski vienu pārveidot par pamatskolu, bet otru veidot par spēcīgu vidusskolu, nevienu skolu neslēdzot. Rīgas domē gan paliek pie sava – tīkls jau tagad ir sakārtots.
Visu Annas Strapcānes rakstu lasiet pirmdienas, 24. oktobra laikrakstā Diena!