Veselības ministrija (VM) aizvakar izsūtītajā preses relīzē paziņoja, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju ar Covid-19 izplatību gan Latvijā, gan citviet Eiropas valstīs, veiktas izmaiņas valsts apmaksātu Covid-19 testu veikšanā. Noteikts, ka valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu iedzīvotājiem ambulatori turpmāk varēs veikt tikai ar ārsta nosūtījumu. Šī ziņa parādās divu citu ziņu fonā – patlaban pienāk ziņas no Ķīnas par Covid-19 uzliesmojumu atkal un dažādu ierobežojumu noteikšanu un vienlaikus arī SPKC izplatīja informāciju, ka pēc divu mēnešu Covid-19 gadījumu pakāpeniskas samazināšanās aizvadītajā nedēļā no 21. līdz 27. novembrim Covid-19 gadījumi pieauga par 35,1%, vidēji nedēļā 3124 gadījumi jeb 446 gadījumi dienā. Par 17,7% pieauga arī testu skaits. Vai tiešām lēmums samazināt testu veikšanu ir pārdomāts, un vai lēmēji ir konsultējušies ar speciālistiem?
Lēmums ir pamatots, to es uzreiz varu uzsvērt. Principā testi ir nepieciešami tādā apjomā, cik tas atbilst vajadzībām katrā konkrētajā periodā. Sākotnējā periodā, kad bija sākotnējais [vīrusa] variants – alfa un delta variants, šo infekciju katrā konkrētajā gadījumā bija iespējams izsekot caur testiem, tādējādi tas bija ļoti nozīmīgi infekcijas ierobežošanas ziņā. Tobrīd visā pasaulē visi centās izsekot katru [inficēšanās] gadījumu, lai nepieļautu turpmāku izplatīšanos. Tobrīd slimība nebija tik infekcioza kā tagad ar omikronu, bet bija ļoti bīstama klīniski – bija izraisīti pneimonijas gadījumi, slimnīcas bija pārpildītas un ļoti daudz pacientu bija smagā stāvoklī. Toreiz patiešām tas [plaša testēšana] darbojās – gadījumu izsekošana, izolācija, kontaktpersonu noteikšana. Situācija strauji mainījās jau pērn decembrī, kad parādījās omikrons, kas šogad februārī jau bija dominējošais, izraisot milzīgu uzliesmojumu, bet tā klīniskā bīstamība vairs nebija tik nozīmīga. Tam pamatā bija divi faktori – daudzi cilvēki bija vakcinēti vai pārslimojuši, līdz ar to fonā bija imunitāte, kas joprojām saglabājas. Turklāt omikrons ar visiem saviem paveidiem nav tik klīniski bīstams kā sākotnējie varianti – [vīrusa] mutācija nāca par labu cilvēcei un slimības smagums nepalielinājās.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!