Runājam brīdī, kad esi pavadījis starpsezonu atvaļinājumu un tikko sācis treniņnometni pirms jaunās sezonas. Kāds ir noskaņojums?
Pozitīvs. Manas ambīcijas nekur nav pazudušas un varbūt pat ir augstākas. Priecājos, ka esam atgriezušies ritmā, atkal esam uz viļņa, kad varbūt ne gluži ar katru dienu jūties labāk uz ričuka, bet ar katru nedēļu noteikti.
Izlēmi uz Latviju neatbraukt un te ieradīsies vien janvārī, laiku pavadot pie sievas ģimenes ASV.
Īstenībā starpsezonā mēs reti esam Latvijā, kur vairāk aizbraucam sezonas laikā – 2024. gadā bijām aprīlī un augustā, gadu pirms tam arī diezgan līdzīgi. Par to, ka janvārī ieradīšos, arī vēl neesmu pilnībā pārliecināts.
Ko ziemā var izbaudīt ASV?
Sievas vecāki ir pārcēlušies vēl tuvāk Kanādai, vēl vairāk uz ziemeļiem, sniegs mums bija jau pirms Latvijas. Līdz ar to nav tā, ka braucam baudīt sauli un sēdēt pludmalē. Galvenais mērķis ir apciemot tās puses vecvecākus, jo sezonas laikā man noteikti nesanāk aizbraukt uz ASV, bet dāmas mēģina tur ierasties maijā. Ir labi vismaz divreiz gadā uz pāris nedēļām pie viņiem aizdoties.
Esot tik tuvu Kanādai, nepalaid garām iespēju uzspēlēt hokeju?
Ne tikai uzspēlēt, bet arī paskatīties. Ja mēs joprojām atrastos Denverā, noteikti aizietu arī uz kādu Nacionālās hokeja līgas cīņu, bet bijām uz koledžu hokeja spēli, arī pats uzspēlēju. Tur apkārt ir daudz hokeja aktīvistu.
Starpsezona tev ilgs trīs ar pusi mēnešus. Sezonu noslēdzi oktobra vidū, jauno ierasti sāc februāra ievadā. Tas ir pietiekoši gan atpūtai, gan formas uzņemšanai no jauna?
Parasti ar to pietiek, lai gan atpūstos, gan arī diezgan labi sāktu jauno sezonu. Sezonas sākumā nebūs pati labākā forma, bet tāds arī nav mērķis. Tomēr tāpat jābūt pietiekami gatavam, lai caur sacensībām varētu kļūt arvien labāks, citādi sacensības ir pārāk smagas un pēc tām ilgi nāktos atjaunoties, pazaudējot jau ielikto.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!