Kopumā no 2012.gada līdz 2021.gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem - vidēji 58 cilvēki. Vidēji katru gadu tiek reģistrēti 215 jauni ādas melanomas gadījumi un 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi.
Zvackis informēja, ka pēdējos gados jauni ādas melanomas gadījumi diagnosticēti vecumā no 20 līdz 54 gadiem - vidēji 58 cilvēkiem ik gadu, bet citi ļaundabīgi ādas audzēji - vidēji 126 cilvēkiem ik gadu. Sievietēm jauni ādas melanomas gadījumi diagnosticēti biežāk nekā vīriešiem. SPKC dati liecina, ka sievietēm diagnosticēti vidēji 133 jauni ādas melanomas gadījumi gadā un 859 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi, kamēr vīriešiem - vidēji 82 jauni ādas melanomas gadījumi un 551 jauns citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījums gadā.
Lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju sauļošanās paradumus, SPKC bija pasūtījusi sabiedriskās domas aptauju. Tās dati liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas avots. Tā uzskata 76% sieviešu un 84% vīriešu. Savukārt 28% iedzīvotāju domā, ka solārija apmeklējums palīdz uzņemt D vitamīnu, kā arī vairāk nekā puse uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga - šādu uzskatu pauž 62% vīriešu un 48% sieviešu.
Dermatologs Raimonds Karls atzina, ka pēc statistikas datiem Latvija ne ar ko neatšķiras no citām valstīm, kurās veikti līdzīgi novērojumi. Pēc viņa paustā, situācija ir uzlabojusies, taču vēl esot daudz darāmā, tādēļ būtiski kliedēt sabiedrībā valdošos mītus. Turklāt ikdienā cilvēki dalās divās kategorijās - tie, kuri nāk pie dermatologa ar aizdomām, ka kaut kas nav labi, un tie, kuriem, nākot uz apskati vai skaistumkopšanas procedūru, dermatologs atrod kādu ādas veidojumu. Tāpat ir cilvēku grupa, kas darba pienākumu dēļ, piemēram, celtnieki, gūst arodiedegumu.
SPKC dati liecina, ka 55% iedzīvotāju, atrodoties saulē, sportojot, strādājot vai staigājot, nelieto saules aizsargkrēmu - no tiem 45% ir sieviešu un 65% vīriešu. Savukārt mērķtiecīgi sauļojoties, saules aizsargkrēmu lieto divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.
Zvackis piebilda, ka salīdzinoši labāka situācija novērojama bērnu aizsargāšanā no UV starojuma. Tas, ka tas ir svarīgi, piekrita 88% aptaujāto - no tiem 84% vīriešu un 91% sieviešu. Visvairāk šādu viedokli pauda Rīgā un Pierīgā dzīvojošās sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Tomēr 15% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās aizsargkrēms ir kaitīgs, jo tā sastāvā it kā esot atrodamas kaitīgas ķimikālijas. Visskeptiskākie ir vecāka gada gājuma cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
"Madara Cosmetics" dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere skaidroja, ka sauļošanās aizsargprodukti ir derīgi vienu sezonu. Ja saules aizsargkrēms ir bijis lietots, atradies karstā somā vai pludmalē, tad ārējo apstākļu ietekmē tas tomēr esot zaudējis daļu savu aizsargfunkciju.
Šobrīd 43% Latvijas iedzīvotājiem ir bažas par savas ādas veselības stāvokli, proti, ir novēroti kādi plankumi, izsitumi, pūtītes, zvīņas. Bažas pauduši 50% sieviešu un 36% vīriešu, liecina SPKC dati.
Tāpat 53% iedzīvotāju uzskata, ka pietiek ar ādas pašpārbaudi, kamēr 61% nemaz nezina, kā to veikt. Vēl 34% iedzīvotāju nekad nav bijuši pie dermatologa, bet 17% nemaz nezina, pie kāda ārsta jādodas, pamanot aizdomīgus ādas veidojumus.
Karls aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību, ja parādījies jauns veidojums, kas atšķiras no pārējiem. Tomēr vislabāk negaidīt pazīmes, un gadījumā, ja nav skaidrs, pie kāda speciālista doties, sākotnēji vērsties pie ģimenes ārsta.