Kopumā pašvaldības pēc to tīmekļa vietņu piekļūstamības var iedalīt trīs kategorijās. Aptuveni katrai desmitajai jeb 13% tīmekļa vietne ir drīzāk piekļūstama, proti, nepieciešami nelieli uzlabojumi. Visaugstāko novērtējumu šajā kategorijā ieguvušas Mārupes, Olaines, Liepājas un Vaiņodes novadu pašvaldības.
Lielākajai daļai jeb 69% pašvaldību tīmekļa vietne ir daļēji piekļūstama. Savukārt 18% tā nav piekļūstama.
Iniciatīvas Piekļūstamība.lv eksperts Pēteris Jurčenko norādīja, ka tīmekļa vietnes mūsdienās ir "apstākļu radīta nepieciešamība, jo digitālajā vidē mērķa auditoriju sasniegt var ātrāk un efektīvāk". Tāpēc ir būtiski, lai šīs vietnes būtu piekļūstamas un viegli uztveramas ikvienam lietotājam. Īpaši ārkārtējās situācijās. "Šie dati uzskatāmi parāda, ka piekļūstamības jautājumiem, kas saistīti ar digitāla satura uztveri, Latvijā netiek pievērsta pienācīga uzmanība," uzsvēra Jurčenko.
Pētījumā secināts, ka viens no lielākajiem "klupšanas akmeņiem" pašvaldību tīmekļa vietnēs ir tekstu noformēšanas prakse. Piemēram, 73% pašvaldību neizmanto virsrakstus, bet 23% tos izmanto nepilnīgi. Un, kā norādīja eksperts, šajā gadījumā runa nav par teksta izcelšanu lielākiem burtiem vai treknrakstā.
Tāpat pašvaldību tīmekļa vietnēs reti tiek izmantoti attēlu alternatīvie apraksti. Pētījuma autori norādīja, ka tie ir būtiski, lai gan ar neapbruņotu aci nav redzami. Jo paskaidro, kas redzams fotogrāfijās, afišās un citos attēlos tiem lietotājiem, kuri izslēguši ierīcēs attēlu atspoguļošanas funkciju, lai palielinātu lejupielādes ātrumu, vai izmanto ekrāna lasīšanas programmas, jo ir vājredzīgi vai neredzīgi.
Pētījuma rezultāti parāda, ka šos aprakstus izmanto 33% pašvaldību, taču 32% tos veido nepilnīgus vai nekorektus. Visbiežāk attēlu alternatīvie apraksti tiek veidoti ar vienu vispārīgu vārdu, piemēram, image, 1 vai foto. Bet ziņām, aktualitātēm pievienoto attēlu aprakstos nereti tiek dublēti to virsraksti.
"Šos noteikti nevar uzskatīt par labu praksi. Taču labāk aprakstīt attēlus šādi nekā neaprakstīt nemaz," uzsvēra Jurčenko, piebilstot, ka pasākumu afišu aprakstos ir jāievieto arī informācija par pasākumu, lai lietotāji saprot, kāds pasākums ir plānots, kad un kur.
Pētījuma dati arī atklāj, ka salīdzinoši vislielāko uzmanību savās tīmekļa vietnēs pašvaldības pievērš teksta un tā fona krāsu kontrastiem, kam ir būtiska nozīme, lai tīmeklī publicēto informāciju spētu izlasīt un uztvert ikviens, tostarp cilvēki ar redzes traucējumiem, ar lasīšanas traucējumiem un seniori. Proti, labu kontrastu izmanto 40%, bet pietiekamu - 35% pašvaldību.
Labs kontrasts nozīmē to, ka tīmekļa vietnē izmantotais kontrasta koeficients ir vismaz 4,5:1, kā arī lietotājiem ir iespēja brīvi mainīt tajā publicēto tekstu izmēru, mainīt tekstu un to fona krāsu, neietekmējot vietnes funkcionalitāti.
"Fakts, ka atsevišķas pašvaldības cenšas ievērot digitālās vides piekļūstamības principus, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Taču līdz izcilībai šajā jomā mums vēl tāls ceļš ejams. Jāteic gan, ka tas attiecas ne tikai uz pašvaldībām. Arī uzņēmumu tīmekļa vietnes bieži nav piekļūstamas," pauda Jurčenko.
Skaidrojot, kāpēc šajā pētījumā iekļautas tikai pašvaldību tīmekļa vietnes, viņš norādīja, ka publiskajā telpā vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka cilvēkiem šajās tīmekļa vietnēs ir grūti atrast viņiem nepieciešamo informāciju, kā arī tā bieži ir grūti uztverama. Tāpēc pētījumā vērtētas tieši pašvaldību oficiālās tīmekļa vietnes, kas ir to galvenais komunikācijas kanāls ar sabiedrību. Īpaši šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, kad klātienes komunikācijas iespējas ir ierobežotas.
Pētījums veikts 2020.gada aprīlī un maijā, izmantojot cilvēku lietojamības testa metodi. Tā ietvaros tika vērtēta visu 119 Latvijas pašvaldību tīmekļa vietņu piekļūstamība. Vērtējums veikts stacionārajos un portatīvajos datoros (mobilās ierīces nav izmantotas).