"2020.gadā identificēti 17 indivīdi un trīs no tiem ir tie paši, kas iepriekšējo divu gadu periodā," skaidroja Ozoliņš, piebilstot, ka lielākā daļa no identificētajiem lāčiem mājo Latvijas Dienviddaļā. Vienlaikus viņš norādīja, ka pēc šiem un citiem datiem, iespējams secināt, ka patlaban Latvijā mīt no 30 līdz 50 šīs sugas indivīdu.
Ozoliņš norādīja, ka lāču monitorings tiek veikts pēc četriem galvenajiem kritērijiem, tostarp izplatības, teritorijās sastopamā indivīdu skaita, dzīvotņu stāvokļa un nākotnes izredzēm, tādējādi pētījuma rezultātā, kas veikts no 2015. līdz 2018.gadam, secināts, ka lāču stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs.
"Protams, lāču skaits mums ir par mazu, lai to varētu uzskatīt par tādu pašatjaunoties spējīgu populāciju," piebilda Ozoliņš. Vienlaikus viņš secināja, ka izrietoši no četriem monitoringa kritērijiem patlaban lāču populācijas stāvoklis Latvijā uzlabojas.
Viņš arī aicināja medniekus, kas pamanījuši lāča atstātās pēdas, nofotografēt priekškāju atstāto nospiedumu, tam pievienojot attēla koordinātas, laika norādi un pēdas izmēru, un iesūtīt iegūto informāciju Valsts meža dienestam, turpmākam datu monitoringam.
Jau ziņots, ka šodien notika Latvijas Mednieku savienības (LMS) organizētā konference "Medības 2021", kurā tika vēstīts par medību nozarē aktuāliem jautājumiem, tostarp lielo plēsēju populācijas apsaimniekošanu.