Catlaks skaidroja, ka arī turpmāk tiks saglabāts uzstādījums skolēniem kārtot obligātos centralizētos eksāmenus latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, taču līdz ar jauno vidējās izglītības modeli tiem tiks piedāvātas dažādas sarežģītības pakāpes - pamata/vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis.
Obligātie eksāmeni būtu jākārto visiem skolēniem, ņemot vērā, ka vidējās izglītības sākumposmā skolēni apgūs septiņu jomu mācību priekšmetus pamata līmenī.
Skolēniem tāpat būtu jākārto arī eksāmeni divos padziļinātajos kursos - šie eksāmeni tiktu kārtoti augstākajā līmenī.
Lai gan kopumā skolēnam varētu nākties kārtot piecus centralizētos eksāmenus, kas ir nedaudz vairāk nekā patlaban, Catlaks skaidroja, ka, ja skolēns kā padziļinātos kursus izvēlas latviešu valodu, matemātiku, tad viņam nevajadzētu kārtot eksāmenu pamata vai optimālajā līmenī.
Kā ziņots, jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, žurnālistiem pastāstīja projekta Skola 2030 vadītāja Zane Oliņa.
Jaunajā mācību saturā iekļauts līdz šim Latvijā neīstenots princips - iespēja skolēnam mācīties vairāk savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Tas nozīmē, ka 60-70% laika skolēni mācītos vispārīgu pamatu, bet 30% laika skolēni mācītos viņu interesēm atbilstošus mācību priekšmetus, to darot padziļinātāk un vairāk, teica Oliņa. Viņa pastāstīja, ka sasniedzamie rezultāti izstrādāti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais.
a13
Tālis