Polārlāču vairāk nekā iedzīvotāju: Latvijas zinātnieki dodas uz Svalbāru

Lamsters stāsta, ka Svalbāras arhipelāgs izvēlēts, jo tā ir viena no sauszemes teritorijām, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem un kurā turklāt lielā skaitā sastopami īpaši ledāji – pulsējoši ledāji. Tie nepakļaujas likumsakarībām, kas raksturīgas lielākai daļai ledāju. "Pēc noteikta miera perioda, kas, piemēram, Islandes ledājiem ilgst līdz dažiem desmitiem gadu, bet Svalbāras ledājiem pat simts un vairāk gadu, tie strauji uzvirzās ar vairāku metru līdz dažu desmitu metru lielu ātrumu dienā. Uzvirzīšanās attālums var sasniegt vairākus kilometrus. Šo uzvirzīšanās epizodi dēvē par uzplūdiem vai sērdžiem (angļu val. – surge). Uzplūdu cēloņi tiek saistīti ar ledus masas uzkrāšanas, kas šādos platuma grādos notiek ilgāk, un ledāja noteces jeb hidroloģiskās sistēmas attīstību. Lai ledājs sāktu strauji uzvirzīties, lielākoties nepieciešams paaugstināts ūdens spiediens tā gultnē. To izraisa neefektīva noteces sistēma, respektīvi zemledāja kušanas ūdeņu notece ir kavēta. Pretstatā – efektīvai noteces sistēmai ir raksturīgi zemledāja un iekšledāja tuneļi, caur kuriem kušanas ūdens tiek aizvadīts prom no ledāja. Šos ūdens kanālus, kā arī ūdens klātbūtni ledājā un zem tā iespējams konstatēt ar ģeoradaru. Šī iekārta arī piemērota ledāja termālās struktūras pētījumiem, ļaujot atklāt apgabalus ledājā, kur dominē ledus, kura temperatūra sasniedz tā kušanas punktu," skaidro Lamsters.

Salīdzinot ar iepriekš veiktām ekspedīcijām Islandē, Grenlandē un Antarktīdā, Lamsters norāda, ka Svalbāras arhipelāgs atšķiras gan ar pašiem ledājiem, kuru ledus temperatūra ir zemāka, kā, piemēram, Islandē, kā arī apkārtējo vidi, kurā saimnieko polārlāči.

Tiek lēsts, ka polārlāču Svalbārā ir vairāk nekā iedzīvotāju. Lāču dēļ ekspedīcijā jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Ārpus polārstacijas nedrīkst doties vienatnē. Vienmēr līdzi jābūt ierocim un satelīttelefonam. Tā kā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā polārstacija [pieder Polijai], nakšņošana paredzēta tikai polārstacijā," norāda zinātnieks. 

"Lai veiktu pētījumus uz ledāja, būs nepieciešams lielāks cilvēku skaits. Piemēram, veicot teritorijas aerofotografēšanu ar dronu, nepieciešami vismaz trīs cilvēki, no kuriem viens pilotē gaisa kuģi, otrs visu laiku skatās, kur drons atrodas, savukārt trešais uzmana apkārtni, vai netuvojas polārlācis," uzsver Lamsters un atklāj, ka pirms pāris nedēļām kamera bija fiksējusi lāča apciemojumu Nikolaja Kopernika universitātes polārstacijā. Lācis izrādīja savu varenību, atstājot ķepu nospiedumus uz noliktavas metāla konteinera sienām.

Lamsters prognozē, ka dzīvošanas apstākļi būs labi, jo naktis tiks pavadītas polārstacijā, līdz ar to būs iespēja vismaz daļēji izžāvēt drēbes, zābakus un ekipējumu. Nebūs jāuztraucas par brokastīm un vakariņām, jo tās polārstacijā tiks nodrošinātas. "Līdz ekspedīcijas beigām tur valdīs polārā diena, saule nenorietēs, līdz ar to darbosimies efektīvi, guļot ap 7 stundām, pārējo laiku pavadot laukā. Ja kāda dienā laikapstākļi neļaus doties laukā, veiksim datu pirmapstrādi polārstacijā. Polārstacija ir samērā vienkārša, gulēšana notiek uz matračiem ar saviem guļammaisiem. Galvenais – polārstacija nodrošina aizsardzību no ārējiem apstākļiem un polārlāčiem," uzsver Lamsters.

Sagatavošanās process polārajām ekspedīcijām Latvijas pētniekiem ilgst aptuveni gadu. "Lai gan tālākai ekspedīcijai, piemēram, uz Antarktīdu, gatavoties jāsāk ātrāk," piebilst Lamsters.

Pērn pirms došanās uz Antarktīdu Latvijas zinātnieku grupa atzina, ka ekspedīcijai gatavojušies jau no pirmās - 2014. gada Islandes ekspedīcijas, tātad četrus gadus.

Taujāts par gatavošanās procesu pirms ekspedīcijas, Lamsters stāta: "Protams, lai kādai citai valstij piederošas polārstacijas zinātnieki vēlētos ar tevi sadarboties, ir jābūt jau iepriekš publicētiem pētījumiem zinātniskos žurnālos. Tādēļ pirmās ekspedīcijas tika pilnībā organizētas pašu spēkiem, lai pārbaudītu, kādus rezultātus iespējams iegūt ar attiecīgajām iekārtām uz ledājiem. Lai jebkuru ekspedīciju varētu īstenot, ir nepieciešams finansējums. Līdzīgi kā pirmās ekspedīcijas uz Antarktīdu, arī mūsu ekspedīcijas nebūtu iespējamas bez sponsoru finansiāla atbalsta. Esam pateicīgi, ka jau kopš ekspedīcijas uz Grenlandi 2016. gadā, mūs ir atbalstījusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, piešķirot līdzekļus gan ekspedīcijai uz Antarktīdu, gan topošajai ekspedīcijai uz Svalbāras arhipelāgu. Nozīmīga atbalsta daļa saistīta arī ar manu pēcdoktorantūras projektu, kuru līdzfinansē ERAF."

Fiziskā sagatavošanās ekspedīcijām noris visu laiku, un tā galvenokārt ietver kardio treniņus, lai uzlaboto izturību, kas nepieciešama ilgstošas slodzes apstākļos, norāda Lamsters.

Parasti, lai veiktu pētījumus citā valstī, jānokārto arī īpašas atļaujas, kas paredzētas gan pētījumu veikšanai kā tādai, gan paraugu izvešanai, gan lidošanai ar dronu attiecīgajā teritorijā.

Lamsters, taujāts par ekspedīciju nozīmīgumu, skaidro: "Latvija ir valsts, kuru pirms 20 000 gadu klāja Skandināvijas segledājs, veidojot lielāko daļu no redzamās ainavas mūsdienās. Tādēļ mūsu pienākums ir izprast reljefa un klimata attīstību Latvijā. Veicot pētījumus mūsdienu ledājos, tiek iegūtas neatsveramas zināšanas, kas palīdz arī pētījumos Latvijā, rekonstruējot pagātnes izmaiņas. Otrs ieguvums ir mūsu zinātnieku iesaiste polārpētniecībā pasaulē, iespēja pārstāvēt Latviju dažādās zinātniskās organizācijās, kas apvieno zinātniekus visā pasaulē, veicina sadarbību un kopējus projektus.

Ceram arī ar veiktajiem pētījumiem un aktivitātēm veicināt sabiedrības izpratni par krasām klimata pārmaiņām mūsdienās, straujo ledāju atkāpšanos un to, kā tas ietekmē mūsu planētu, kas ir nedalāma sistēma. 

Vai mums nav ko pētīt Latvijā? Protams, ka Latvijā ir daudz neizpētītā, paralēli veicam ģeoloģiskus pētījumus arī šeit, bet ledāji ir tā joma, kas mūs vilina visvairāk. Uzskatu, ka Latvijai ir jālepojas, ka tā pamazām iesaistās arī ledāju un polāro apgabalu pētniecībā. Viena lieta, ka mēs mākam spēlēt hokeju, par to neviens jautājumus neuzdod, kāpēc tas ir vajadzīgs. Latvijai ir jāpārstāv sevi daudzās atšķirīgās zinātnes jomās, jo zinātne ir globāla, un valstu robežām tur nav nozīmes."