Otrdien premjers Krišjānis Kariņš pēc valdības sēdes paziņoja, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, piebilstot, ka tādā gadījumā Latvija varētu tirdzniecību ar elektroenerģiju ar trešajām valstīm īstenot, izmantojot Latvijas un Krievijas starpsavienojumu. Interesanti gan, ka jau diezgan sen Lietuva aktīvi aicināja Latviju paust savu pozīciju un nepirkt šīs AES ražoto elektrību, taču mūsu valdība šādu lēmumu pieņem tikai tagad. Ko reāli šāds valdības lēmums nozīmēs?
Pirmo reizi šādu ideju es izdzirdēju pirms aptuveni pusotra gada, kad tā laika ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izvirzīja mērķi, ka 2019. gadā jāatrisina jautājums par nosacījumiem saistībā ar elektrības pirkšanu no trešajām valstīm. Šeit būtiski atgādināt, ka jau tolaik Lietuvas enerģētikas ministrs diezgan aktīvi aicināja savus kolēģus (Latvijā un Igaunijā – red.) ievērot to, ka tiek būvēta nedroša AES, kas neievēro šādu objektu būvniecībā noteiktās procedūras, nemaz jau nerunājot par attiecībām ar kaimiņiem. Jau toreiz Lietuvas ministrs pauda, ka šai stacijai no drošības viedokļa vajadzētu neuzticēties un tādu enerģiju nevajadzētu pirkt. Lietuvieši pie šīs nostājas diezgan konsekventi pieturas, ieskaitot prezidentu. Taču visā šajā procesā pieredzējām visai absurdu situāciju – Krievija būvē AES pie Lietuvas robežas, bet Baltijas valstu vadītāji sastrīdas. Neko muļķīgāku vispār nevar iedomāties.
Līdz ar to (šis valdības lēmums – red.) nav nekas jauns. Tikai viņi šo teikumu par tirdzniecības pārnešanu ar trešajām valstīm izrāvuši no konteksta no nosacījumiem par kārtību, kādā mēs tirgojamies ar elektrību Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un vispār Eiropā – to, ka mūsu likumdošanā ir skaidri noteikts – nav nekādu tiešās tirdzniecības darījumu. Visi darījumi notiek caur elektroenerģijas biržu Nord Pool. Austrumu pusē mums ir tikai viens vienīgs tirgus dalībnieks, kas ir arī Nord Pool dalībnieks – Krievijas kompānija Inter RAO, kas ir reģistrējis savu darbību Baltijas valstīs, Polijā un juridiski tāpat kā, piemēram, Latvenergo tirgo elektroenerģiju biržā – tur nekādas valstis, nekādas ģeogrāfijas netiek pieminētas. Protams, valdība var izvirzīt kaut kādas prasības, un lietuvieši tādas ir izvirzījuši un iestrādājuši savos normatīvos, ka Lietuvas tirgotājiem nav tiesību pirkt elektroenerģiju no nedrošām AES, ko var interpretēt, ka tas it kā attiecas uz Baltkrievijas jeb, pareizāk sakot, Krievijas jauno AES Baltkrievijā.
Tad tā ir Krievijas AES Baltkrievijas teritorijā?
To būvē Krievijas uzņēmums Rosatom. Starp citu, atcerēsimies – divas dienas pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām viņi ar lielu pompozitāti sāka degvielas ievietošanu AES pirmajā reaktorā. Es pat brīnos, ka Latvijas mediji īsti nepamanīja, kas notiek Baltkrievijā. Taču, turpinot par Lietuvas lēmumu, – ja viņi ir to paziņojuši, tad viņiem jānāk ar priekšlikumu – lai Baltkrievijas AES elektrība nenonāktu Baltijas, Ziemeļvalstu un Eiropas kopējā tīklā, tādā gadījumā viņiem (Lietuvai – red.)
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!