Skolas to uztvēra kā faktu, kas tikai jāapstiprina valdībā, tāpēc nopietni gatavojās šim solim: gan kārtējo reizi pārkārtoja stundu sarakstus, gan pasūtīja produktus maltītēm, gan maskas salika pa ķērienam, gan vecākus apziņoja, gan veica virkni citu darbu. Nu viss ieguldītais darbs ir velts! Rodas iespaids, ka nozares ministre nesarunājas ar pārējiem ministriem, ja jau valdības un viņas vadītās ministrijas uzstādījumi ir tik atšķirīgi, radot haosu, spriež skolu direktori.Iespējams, tur ir kāda daļa taisnības.
Kuluāros izskan pat pieļāvums, ka šāds lēmums zināmā mērā vērtējams kā pārējo valdības kolēģu atriebība Ilgai Šuplinskai (JKP), kura mēdzot pieņemt lēmumus vienpersonīgi.
Skolu direktori neslēpj sarūgtinājumu. ''Vairākas dienas strādājām, lai mācību procesu saorganizētu, ņemot vērā, ka daļai pedagogu būs jāstrādā gan attālināti, gan klātienē. Sagatavojām un ielikām visu informāciju skolas mājaslapā, lai vecāki iepazītos ar prasībām un noteikumiem. Skolas autobuss izbrauca maršrutu, lai izvērtētu laika patēriņu ceļā. Ēdinātāji pasūtīja produktus. Kur tagad lai tos liek?'' nopūšas Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktors Laimnesis Bruģis. Arī Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska pievienojas kolēģim un uzsver, ka ļoti žēl tā darba, ko nācās ieguldīt: ''Esam pārstrādājušies. Turklāt vēl jo mazāk priecē tas, ka atkal viss jāsāk no nulles. Un to visu uzzinām piektdienas pēcpusdienā! Vai tiešām vajadzēja vairākas dienas, lai pieņemtu lēmumu – varēs vai nevarēs bērni nākt skolā?!'' Siguldas novada Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais notikušo nosauc par cirku.
Izskatās, ka arī šoreiz ne vainīgo, ne atbildīgo nebūs. Kāda gan var būt pedagogu psihoemocionālā labsajūta šādā situācijā?
''Bijām jau samierinājušies ar faktu, ka visas klases mācās attālināti. Sakārtojām stundu sarakstus, viss puslīdz iegāja savās sliedēs. Te pēkšņi – šāds paziņojums par klātienes mācībām, kas izrādījās falšs starts. Turklāt laikā, kad vēl pār Latviju spīd tumši sarkanā luksofora gaisma, proti, saslimstības līmenis joprojām ir ļoti augsts. Skaidrs, ka tas atkal nokaitēja atmosfēru un sabiedrība ilgi nevarēs nomierināties. Nu nenāk šādi lēmumi valdībai par labu,'' secina Zaļais.
Nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsver: valdības lēmumiem var piekrist vai nepiekrist, taču tiem jābūt skaidriem un saprotamiem. Veids, kā tika pieņemts šis lēmums, liecina par ļoti nenopietnu izturēšanos pret šo sektoru.
Gan viņa, gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure rosina ļaut pašvaldībām pašām izlemt, kā tiek organizēts mācību process. Jo ir vietas, kuras Covid-19 tikpat kā nav skāris, un tur skolas ir gatavas pirmās līdz ceturtās klases skolēnus mācīt klātienē. Arī IZM tam piekrīt, un 9. februārī plāno valdībai piedāvāt savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs pietiekami droša.
Attiecībā uz individuālajām konsultācijām, kuras skolas varēs rīkot no nākamās nedēļas, viedokļi atšķiras. LPS šādu IZM ierosinājumu atbalsta un uzsver, ka tas būs it īpaši labs atbalsts tiem bērniem, kam attālinātās mācības rada spriedzi un emocionālu diskomfortu un kam nav sevišķi labi apstākļi mājās. Savukārt skolu direktori šādu IZM lēmumu vērtē kritiski. Viena no problēmām – kā saskaņot pedagogu attālināto stundu sarakstu ar klātienes konsultācijām. Jāņem vērā arī tas, ka daudzi skolēni nedzīvo tuvu skolai, it īpaši laukos, tāpēc kājām atnākt nevar. Turklāt novadā ir vairākas skolas, līdz ar to būs jārisina arī loģistika. Kas bērnus izvadās turp un atpakaļ? Un vēl – tas atkal lieki satrauks vecākus, jo vienam bērnam konsultācija būs, citam ne.
Vecāki valdības lēmumu vērtē nevienprātīgi. ''Saņemam ārkārtīgi atšķirīgus viedokļus, jo arī ģimenēs situācijas ir dažādas. Un katram ir sava taisnība. Ir tādi vecāki, kas ir kategoriski pret klātienes mācību atsākšanu, un tas ir dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, ģimenē ir riska grupas cilvēki, bērnam ir hroniskas, nopietnas saslimšanas, ģimene vienkārši vēlas maksimāli izvairīties no šīs joprojām tik neizprotamās slimības,'' skaidro vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Savukārt citi vecāki izmisīgi gaida mācību atsākšanos klātienē – ne tikai tāpēc, ka šādā vecumā bērns vislabāk var iemācīties klātienes nodarbībās, bet arī tāpēc, ka ir sarežģīti viņam nodrošināt palīdzību mācību procesā, jo vecākiem paralēli ir pilnas slodzes darbs.
Pavisam grūtā situācijā ir tie vecāki, kuriem ik dienu jādodas uz darbu un jāatstāj mazais mājās viens pats.
''Kāds tētis man zvanīja un lūdza, lai aizliekam kādu vārdu par to bērnu interesēm, kas dzīvo viensētās. Proti, viņu bērns, kas dzīvo mājās burtiski meža vidū bez kaimiņiem apkārt, pandēmijas laikā nonācis neapskaužamā situācijā – kamēr vecāki bija darbā, pazuda elektrība, un tas notika, kad jau sāka satumst,'' stāsta Akmentiņa-Smildziņa.