Kā aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane, tā saucamās tradicionālās Lieldienu šūpoles ir paaugstināta riska objekts, jo tām ir masīvs koka sēdeklis, kas neatbilst noteiktām trieciena vājināšanas prasībām, bieži vien nekustīgas piekares, tāpat liels krišanas augstums.
Tas nozīmē, ka nejauša atrašanās to tuvumā un trieciena gūšana var radīt būtiskas, pat letālas traumas, it sevišķi bērniem. Tādēļ PTAC Lieldienu prieku baudīšanai aicina izvēlēties drošas šūpoles privātajos vai publiskajos spēļu laukumos, kurām kā piekares ir izmantotas, piemēram, ķēdes vai virves, un kurām ir gumijas vai polimērmateriāla sēdeklis.
PTAC rosina izvēlēties šūpoles, šūpošanās vietas vai spēļu laukumus, kur šūpošanās zona ir pietiekamā attālumā no citām iekārtām vai objektiem un šūpošanās zona ir brīva no jebkādiem šķēršļiem, lai bērni nejauši neieskrietu vai neiebrauktu ar velosipēdu tiešā šūpoļu trieciena trāpījuma zonā un negūtu traumas.
Pēc PTAC paustā, svarīgi, lai šūpolēm būtu nodrošināts arī pietiekami amortizējošs pārklājums, lai zem tām nebūtu cieta zeme, betona plāksnes, asfalts vai cits ciets materiāls Tāpat šūpolēm jābūt novietotām drošā attālumā no ūdeņiem, betona apmalēm, piknika zonām, lai novērstu jebkādu iespējamo traumatismu.
Tāpat PTAC vērsa uzmanību uz to, ka gan spēļu laukumus, gan dabas takas, gan citas ārvides izklaides un aktivitāšu vietas apmeklē daudz ģimeņu ar dažāda vecuma bērniem. Ņemot vērā bērnu attīstības īpatnības, straujo un neprognozējamo dabu, ir ļoti svarīgi tos nepārtraukti uzmanīt un pieskatīt.
Gertmane atzīmēja, ka, atrodoties spēļu laukumos vai izklaides vietās, bērni no vienas aktivitātes strauji metas citā, un acu mirklī var ieskriet šūpošanās zonā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka vecāki un citi pieaugušie rūpīgi un nepārtraukti pieskata bērnus, lai tie nenokļūst šūpoļu zonā un negūs traumas no trieciena, tāpat, lai nešūpojas pārāk augstu vai pārgalvīgi.