Raidījums: Banka neļaus Rimšēvičam piekļūt pie ziņām par viņa krimināllietām

EST skatījumā, atstādināšana no amata šai gadījumā bija pielīdzināma atbrīvošanai no amata, bet Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūti ļauj eirozonas valsts centrālās bankas vadītāju atlaist tikai smagu pārkāpumu gadījumā, taču pierādījumus šādiem pārkāpumiem Latvija tiesai neiesniedza. Šis iznākums jau izraisījis spekulācijas, ka nekādu pierādījumu Rimšēviča lietā nemaz neesot. Tiesībsargājošās iestādes to noraida un apgalvo, ka

apsūdzētā atgriešanās LB prezidenta amatā izmeklēšanai neesot nekas traģisks.

Mārtiņš Kvēps, Rimšēviča advokāts, TV3 raidījumam Nekā personīga norāda: "Ja Latvija būtu pamatojusi, ka tiešām ir noticis kaut kas slikts, tad es domāju, ka mēs to lietu būtu zaudējuši." Viņš atgādina, ka jau vasarā EST lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekamu pierādījumu. Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts. Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc EST sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam.

• Tā nebija tikai formalitāte
• Kāpēc šobrīd, nevis pirms 5 gadiem?

LB preses sekretārs Jānis Silaklns, atklāj, ka "visi jautājumi, kas ir saistīti ar vairākām bankām, kas figurē dažādās lietās, piemēram, ABLV banku, Trasta komercbanku vai PNB - bijušo Norvik, šāda informācija pagātnē un nākotnē ir nošķirta, lai netraucētu izmeklēšanas norisi."

LB radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. 

Silakalns arī norāda, ka "LB prezidentam, lai pildītu savus pienākumus, lai ieņemtu šo amatu Latvijā un eirozonā, ECB darbā, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam." Jautāts par to, vai Rimšēvičam tomēr ir bijuši šada pielaide, LB preses sekretārs atbild, ka "var būt atsevišķi, nedaudzi jautājumi, piemēram, saistībā ar valsts aizsardzības plāniem un tamlīdzīgi." Viņš gan arī apliecina, ka, tāpat kā visu pēdējo gadu, visus jautājumus, kas skar valsts noslēpumu, izskatīs un par turpmāku rīcību lems LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Uz Rimšēviča galda valsts noslēpumu saturoši jautājumi nenonāks. 

Jau ziņots, ka Rimšēvičs līdz ar uzņēmēju Māri Martinsonu ir apsūdzēts ar Trasta komercbanku saistītā lietā. Savukārt aizdomās turētā statuss viņam ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pēc ABLV Bank iesnieguma sāktā procesā par iespējamu kukuļa pieprasīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.