"Privātskolas ir atsevišķs izņēmums, zināmā mērā tās ir nišas skolas un speciālās skolas. Es neredzu nekādu nepieciešamību valdībai noteikt minimālo bērnu skaitu. Ja skola ir saņēmusi akreditāciju, viņai būtu jāstrādā, un šeit valdībai nebūtu jāiejaucas, tas nav jautājums par skolu tīkla efektivizēšanu," Top10 norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Izņēmumu pieļāva arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP): "Īpašajā statusā varētu būt alternatīvās skolas, tur man nav nekādu iebildumu, es uzskatu, ka šādu skolu mums ir maz, kas izmanto alternatīvās pedagoģijas metodes, tad to visu var atrunāt." Privātskolu pārstāvji nākamnedēļ tiksies ar Šuplinsku un sarunās cer vienoties par izņēmuma statusu.
Izmaiņas Izglītības likumā par skolēnu skaitu sākotnēji tika virzītas kopā ar budžetu. Tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nobalsoja pret to izskatīšanu steidzamā kārtā. Minimālā skolēnu skaita kritērijus piedāvāts izstrādāt atbilstoši teritoriāliem un iedzīvotāju skaita līmeņiem, kā arī sekojot demogrāfiskajiem rādītājiem. Piemēram, Latvijas pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā - pamatskolas posmā minimālais skolēnu skaits būtu 450.
Praktiski neviena privātskola ministrijas iecerētos kritērijus pašlaik neizpilda.
Latvijas Privātskolu asociācija šonedēļ vēstulē politiķiem un medijiem norādīja, ka jaunais likumprojekts pārkāpj vienlīdzības principu. Anna Jermakoviča, Latvijas Privātskolu asociācijas un Rīgas katoļu ģimnāzijas vadītāja LNT Top10 skaidroja: "Tas nav par bērna interesēm. Tas tiek sastādīts finanšu interesēs. Mēs aizmirstam par to, ka primāri mums izglītības iestādē ir dēļ bērna, kuram ir savas vajadzības. Neviena valsts skola to darbu, ko mēs izdarām, ar individuālo pieeju bērnam nevar izdarīt." Pēc Jermakovičas vārdiem, viņas vadītā Rīgas Katoļu ģimnāzija nevarētu izpildīt nosacījumus, lai no 1. līdz 9. klasei būtu 450 bērni, turklāt to neatļauj arī skolas telpas.
Līdzīgu nostāju pauda arī privātskolas Gaismas tilts 97 direktore Egita Heislere: "Skola noteikti nespētu šādos apstākļos izdzīvot, jo 50% no finansējuma ir valsts finansējums. Ja šajā likumprojektā ir teikts, ka skolas veic komercdarbību - jā, pēc tā nosaukuma tas tā ir. Bet liela daļa privātskolu pašlaik kārto dokumentus tajā skaitā mēs, lai kļūtu par sociālo uzņēmēju. Tātad šeit nav runas par to, ka mēs kādu peļņu gribētu sadalīt, un vai vispār tāda ir.?
Ašeradens LNT Top10 atzina, ka privātskolu jautājums vēl būtu rūpīgi jāizdiskutē Saeimā "un tad komisijas piedāvājums būs attiecīgos pantus izņemt no šī likuma un virzīt paralēli skatīšanai Saeimā nevis steidzamības kārtā, bet trīs lasījumos."
Direktori tikmēr pauž sašutumu arī par to, ka tik nozīmīgi grozījumi vispār tika izstrādāti nekonsultējoties ar viņiem. "Jebkura privātskola no valsts paprasa un paņem tikai to, kas ir garantēts pēc Izglītības likuma katram bērnam, jo mums izglītība ir bezmaksas. Vecāki piemaksā tikai par to pievienoto vērtību. Par mazu skolēnu skaitu klasēs, par cita veida programmu, respektīvi, izvēlas alternatīvu skolu," uzskata Heislere.
Pašlaik Latvijā ir 64 privātās pamata un vidējās izglītības iestādes. Tajās mācās 8334 skolēni. Šogad to finansējums pārsniedz 7 miljonus eiro. Pārejās izmaksas sedz vecāki, kas apzināti izvēlas saviem bērniem mazākas klases, individuālo pieeju un alternatīvās pedagoģijas programmas. Izglītības un zinātnes izstrādātiem kritērijiem par skolēnu skaitu pašlaik neatbilst neviena no privātskolām. Bet bez valsts dotācijas tās izputēšot.
dabiski
Kira
Aizsajūsmasaizrāvāselpa