Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. TV3 raidījums Nekā personīga, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta, ka dienu pirms kratīšanām Rimšēvičs bija devies atvaļinājumā uz Spāniju.
Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādījās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām, tad vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēdās lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriezās Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaidīja KNAB darbinieki, bet uz nopratināšanu Latvijas Bankas prezidentu aizveda viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Sešos vakarā sāktā Latvijas Bankas prezidenta nopratināšana KNAB telpās ilga līdz pat pusdiviem naktī. Kad ir pagājušas nepilnas četras stundas, KNAB ieejas durvju ailē uz īsu brīdi paradās Rimšēvičs, kurš KNAB darbinieku pavadībā, tiek aizvests uz kādām citām telpām. Tikmēr vairāki izmeklētāji un arī Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš iznāk biroja pagalmā un tur pavada vairāk nekā pusstundu. Pēc tam visi kopā atkal atgriežas KNAB telpās.
Rimšēviču no KNAB ēkas izved pusdivos naktī un aizved KNAB mikroautobusā. Vēlāk tapa zināms, ka Rimšēvičs aizturēts, un viņš ar advokāta starpniecību medijiem paziņoja, ka, viņaprāt, aizturēšana bijusi nelikumīga.
Janvārī Nekā personīga vēstīja, ka Norvik Banka vērsusies starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju. Prasībā apgalvots, ka "kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no Norvik īpašnieka - Krievijas izcelsmes Lielbritānijā dzīvojošā biznesmeņa Grigorija Guseļņikova - centusies izspiest kukuli."
Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļu izspiešana notikusi vairākkārt - 2016. un 2017. gadā. Kā shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā. Amatpersona baņķierim Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi kukuļus, bet atteikuma gadījumā solītas represijas no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK).
"FKTK ir viena no atbildīgajām institūcijām, tāpat pretlikumīgas darbības pieļāvušas augsti stāvošas amatpersonas banku un finanšu sektorā, kā arī maksātnespējas jomā darbojošās personas. Mēs nesauksim vārdus pašlaik, bet tos darīsim zināmus, jo viņi ir nodarījuši un turpina nodarīt bankai zaudējumus," raidījumam pauda Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels.
Pirms trim nedēļām Nekā personīga vērsās ar jautājumiem pie Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča - vai viņš varētu būt šī vārdā neminētā ietekmīgā un pieredzējusī finanšu sektora amatpersona. Rimšēvičs rakstiskās atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai.
Pieteikuma materiālos arī figurē maksātnespējas administratora Māra Sprūda vārds, kurš bijis saistīts ar skandalozo Winergy vēja parku. Šim projektam naudu savulaik aizdeva tieši Norvik Banka, bet aktīvu personu grupa centās panākt, ka kredītu bankai var neatgriezt. Tomēr galu galā vēja parku bizness nonācis bankas kontrolē un, kā minēts Norvik Bankas pieteikumā šķīrējtiesā, "administrators Sprūds palicis neapmierināts ar Winergy lietas iznākumu."
Nekā personīga ir neoficiāli zināms, ka Rimšēvičs ir vairākkārt ticies ar maksātnespējas administratoru Sprūdu. Viena tikšanās reize notikusi 2016. gadā. Abi kādus jautājumus pārrunājuši arī 2017. gadā īsi pirms Māra Sprūda aizturēšanas.
viedoklis
tak
latvietis