Reirs: Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nav ilgstpējīga un 2019. gadā sociālais budžets būs "mīnusos"

Demogrāfijas un emigrācijas dēļ jau šobrīd ir akūtā problēma, kā savilkt galus sociālajā budžetā. Taču to vēl vairāk aktualizēja Saeimas lēmums atcelt obligāto minimālas sociālo iemaksu ieviešanu.

Sociālas apdrošināšanas sistēmas galvenā problēma ir mazs strādājošo skaits, kas no algas maksā pilnu sociālo nodokli. Katrs trešais strādājošais jeb aptuveni 300 tūkstošiem maksājums nesasniedz pat minimālo līmeni, kas ir ap 120 eiro mēnesī. Tas rada problēmas netikai konkrētiem cilvēkiem, pazaudējot darbu vai sasirgstot, bet apdraud visas pensiju sistēmas ilgtspēju.

Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda: “Pensiju sistēma ir veidota tā, ka no iemaksātas naudas tiek uzturēti esošie pensionāri. Katram no šiem 300 tūkstošiem ir gan vecāki, gan vecvecāki. Šobrīd viņus uztur pārējie strādājošie. Tā ir tā lielākā problēma.”

Ar obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām bija paredzēts sociālo budžetu katru gadu papildināt ar vairāk nekā 70 miljoniem eiro. Tas ļautu veidot uzkrājumu nebaltām dienām. Taču pēc Saeimas lēmuma, tas neveidosies. Tieši otrādi jau pēc diviem gadiem sociālajā budžetā būs robs.

“Jau 2019.gadā [sociālais] budžets ir mīnusos. Tas nozīmē, ka šobrīd sistēma nav ilgtspējīga,” piebilst Reirs.

Ja situācija ar apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju kardināli nemainīsies, pēc pāris gadiem var pietrūkt līdzekļu, piemēram, pensiju indeksācijai.

Andris Siliņš, Pensionāru federācijas vadītājs, ZZS Saeimas deputāts norādījis, ka pensionāriem esot satraukums. Bet zīmīgi – pensionāru federācijas vadītājs, kurš vienlaikus ir arī ZZS frakcijas deputāts, atbalstījis minimālo sociālo iemaksu atcelšanu.

Likumā gan tika ierakstīts, ka, lai nepieļautu krīzi apdrošināšanas sistēmā, valdībai līdz maijam jāpiedāvā alternatīvs risinājums. Nepopulāri risinājumi būtu pensionēšanās vecuma vai sociālā nodokļa palielināšana. Lai no tā izvairītos, visticamāk, politiķi pārstrādās nupat izbrāķēto ideju par minimālo sociālo maksājumu.

Jāpiebilst, ka minimālais sociālais maksājums ir ieviests vairākās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, kur tas piesaistīts minimālajai algai. Latvija to nemaksā vairums mikrouzņēmumos strādājošo, kā arī citas nodarbināto grupas, kam piemērotas dažādas atlaides.