Būvvaldē skaidrots, ka būvniecības dokumentus normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nebūs iespējams izskatīt sakarā ar Ekonomikas ministrijas novēlotu būvniecības procesu tiesiskumu regulējošo normatīvo aktu izdošanu, tādēļ būvvalde patlaban nevar garantēt jauno būvniecības procesu ieviešanu praksē.
Kā skaidroja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, detalizētu būvniecības kārtību nosaka deviņi speciālie būvnoteikumi, no kuriem četri Ministru kabinetā vēl vispār nav pieņemti.
Žūka arī uzsvēra, ka, atsaucoties uz līdzšinējo pieredzi, nepublicētie noteikumi vēl var tikt mainīti līdzīgi kā Vispārīgie būvnoteikumi, kas tika apstiprināti šī gada 19.augustā, bet publicēti tikai 26.septembrī - trīs darba dienas pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās un ir mainīti ne tikai redakcionāli, bet arī pēc būtības, nosakot būvvaldēm jaunus pienākumus.
Kā skaidroja Žūka, līdzšinējais Vispārīgo būvnoteikumu projekts, kas sabiedrībai bija pieejams Ministru kabineta mājaslapā kā pieņemts, un uz kā balstoties Rīgas pilsētas būvvalde jau izstrādāja jaunus iekšējos procesus, paredzēja, ka, būvatļauja zaudēs spēku, kad tai būs beidzies termiņš, taču šobrīd Latvijas Vēstnesī publicētie Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvatļauja pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes termiņa beigām ir atceļama, tādējādi būvvaldei tiek radīts jauns administratīvais slogs, jo turpmāk būs nepieciešams uzraudzīt katras izsniegtās būvatļaujas derīguma termiņu.
"Iespējams, pašvaldības, kurās būvniecība nav tik intensīva, šo jauno funkciju spēs nodrošināt, taču Rīgā, kur 2013.gadā ir izsniegtas jaunas, pagarinātas un pārreģistrētas 1935 būvatļaujas, bet šī gada astoņos mēnešos izsniegtas, pagarinātas un pārreģistrētas jau 1339 būvatļaujas, šo datu apkopošanai nav administratīvā resursa. Ekonomikas ministrijai, paredzot šādas izmaiņas, būtu bijis nepieciešams būvvaldi jau iepriekš informēt, taču izmaiņas ir veiktas Ministru kabineta jau apstiprinātā normatīvajā aktā, kas liek uzdot jautājumus par normatīvo aktu izstrādāšanas kvalitāti kopumā," secina Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Būvniecības likuma stāšanās spēkā ir vairākkārt pārcelta, tomēr Ekonomikas ministrija Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā janvārī solīja, ka būvniecības procesa regulējošie normatīvie akti būs izstrādāti un pieņemti līdz šī gada maijam.
"Jau šajā sēdē būvvalde pauda bažas, ka pašvaldības var nebūt gatavas procesu ieviešanai, ja kvalitatīvi un savlaicīgi nav izstrādāts šis regulējums. Un šobrīd ministrijas vilcināšanās pieņemt un izsludināt visus speciālos būvnoteikumus ir novedusi pie tā, ka būvvaldes darbiniekiem nav informācijas par jauno regulējumu, nav bijis iespējams pielāgot IT sistēmas, kas izmantojamas ikdienas darbā, tāpat nav arī izstrādāti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu, kas nodrošina finansējumu būvniecības procesa tiesiskuma kontrolēšanai. Būtībā nevar izslēgt, ka visa būvniecības nozare no 1.oktobra būs paralizēta un nespēs pilnvērtīgi funkcionēt, jo, piemēram, Ministru kabineta noteikumi "Ēku būvnoteikumi" joprojām nav izsludināti," uzsver Vircavs.