Taujāts, ko Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nozīmētu, ja NATO ģenerālsekretāra amatā ievēlētu pārstāvi no Baltijas valstīm, Latvijas prezidents sacīja, ka reģiona valstu darbs un ieguldījumi savas aizsardzības stiprināšanā ir labs pamats, lai pirmo reizi alianses vēsturē par NATO ģenerālsekretāru kļūtu pārstāvis no Baltijas valstīm.
"Krievijas agresija pret Ukrainu, NATO austrumu flanga stiprināšana, aktualitātes reģionā saistībā ar NATO spēku nostiprināšanu, arī fakts, ka Baltijas valstis un Polija aizsardzībai atvēl krietni vairāk par 2% no iekšzemes kopprodukta, manuprāt, ir labs arguments, lai par NATO ģenerālsekretāru kļūtu pārstāvis no Baltijas valstīm," sprieda Rinkēvičs.
Prezidents atzīmēja, ka vairākas reizes jau notikušas diskusijas par līdzšinējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pēcteci, tostarp arī šogad, kad ar alianses dalībvalstu lēmumu Stoltenberga amata pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz nākamā gada oktobrim.
"Diskusijas vēl tikai sākas un tās ilgs labu laiku. Manuprāt, visi kandidāti ir cienīgi. Konkrētus jautājumus plānoju pārrunāt arī ar Kariņu. Domāju, ka veselīga konkurence ir dzinējspēks ne tikai uzņēmumos, bet arī valdībās un starptautiskajās organizācijās," sacīja Rinkēvičs.
Kā iepriekš TV3 skaidroja premjere Evika Siliņa (JV), Latvija ir sākusi neoficiālas starpvalstu konsultācijas par iespējamu kandidāta virzīšanu NATO ģenerālsekretāra amatam. Siliņa skaidroja, ka NATO vadītāja atlases procedūras nav stingri reglamentētas. Patlaban sāktas neoficiālas sarunas, kas nav ļoti reglamentēts process un notiek NATO valstu vēstnieku līmenī. Latvija kolēģiem darījusi zināmu, ka mums ir kandidāts organizācijas vadībai, kas ir pamats neoficiāli sākt sarunas.
Siliņa atgādināja, ka Latvijas kandidāts uz NATO vadīšanu nekad nav virzīts, attiecīgi valstij tā ir pavisam jauna pieredze. Meklēsim atbalstu un skatīsimies - ja mums būs iespējas un būs skaidrs process, tad pieņemsim jau oficiālus lēmumus par kandidāta virzīšanu, piebilda politiķe.
Premjere pauda, ka Latvija varētu oficiāli izvirzīt kandidātu uz NATO ģenerālsekretāra amatu, jo "mums ir spēcīgs kandidāts", turklāt neviena no jaunajām NATO valstīm nav vadījusi organizāciju, kas būtu labs signāls ģeopolitiski. Siliņas vērtējumā, Kariņam esot laba pieredze valdības vadīšanā, darba pieredze Eiropas Parlamentā un zināšanas starptautisko procesu vadīšanā.
Kā vēstīja aģentūra "Bloomberg", Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. "Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.
Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt "sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam".
"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.