Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 15. jūlijs
Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Rinkēvičs: Valsts budžeta veidošanas procesa neatņemams elements ir izvērtēt visu, kam tiek tērēta nauda

Valsts budžeta veidošanas procesa neatņemams elements ir izvērtēt visu, kam tiek tērēta nauda, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņaprāt, ir pareizi, ka valdība ir vienojusies par vienu būtisku prioritāti - drošība. Prezidents atzīmēja, ka patlaban vēl nav sākts budžeta veidošanas process, taču tas nekad nav bijis vienkārši. Pēc Rinkēviča paustā, brīdī, kad tiek pateikts par vienu prioritāti, savukārt vajadzību ir daudz un dažādas, ir saprotami, ka gan ministriem, sabiedrībai, nozaru pārstāvjiem varētu būt grūti, taču process tikai sākas.

Valsts prezidents uzsvēra, ka viņš ik pa laikam saņem informāciju, kā pildās nodokļi. Runa patlaban ir par to, ka lielākas problēmas ir tieši ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu, nevis, piemēram, ar darbaspēka nodokļiem vai kādiem citiem. Viņaprāt, tas rāda, ka patēriņa tendence šobrīd ir mazāka, vai arī cilvēki, iespējams, iepērkas ārpus valsts vai nu internetā, vai kā citādāk, līdz ar to PVN tiek samaksāts valstī, kurā prece ir nopirkta, vai ir reģistrēts attiecīgais komersants. Rinkēvičs norādīja, ka tie ir jautājumi, kas jāņem vērā, veidojot gan nodokļu prognozes, gan plānojot nākamā gada valsts budžetu.

"Premjere mani informēja par sarežģītajiem jautājumiem, kas valdībai ir priekšā, darbā pie valsts budžeta. Tas, ka drošība ir definēta kā galvenais jautājums ir pareizais solis, lai gan, protams, mēs redzēsim, ka ministrijas centīsies ar drošības tēmu pamatot daudz un dažādus finansējuma pieprasījumus. Cilvēciski tas ir saprotami un normāli. Vienoties nebūs vienkārši," teica Valsts prezidents.

Viņš klāstīja, ka ir jautājumi, par kuriem vēl gaidāmas diskusijas gan izglītības, gan nodokļu politikas kontekstā. Valsts prezidenta ieskatā budžeta veidošanas procesā varēs redzēt diezgan daudz drāmu, taču uzstādījums ir pareizs.

Taujāts, ko valdība varētu darīt labāk, Rinkēvičs norādīja, ka tā ir birokrātijas mazināšana, kas palīdzētu uzņēmējiem un neprasa nekādus budžeta ieguldījumus, bet gan ar vēstu galvu pieiet regulējumiem, kas vairs nav aktuāli. Tāpat budžeta veidošanas procesā ir jāizvērtē, vai viss, kam patlaban tiek tērēta nauda, jāturpina darīt arī turpmāk. Viņaprāt, atradīsies viena, otra vai trešā programma, kur izdevumus varēs "apcirpt".

"Man ir viegli dot labus padomus. Pats esmu bijis iesaistīts budžeta veidošanā gadu gadiem. Es zinu, cik dažreiz tas ir samocīti un samudžināti, un kādi dažreiz ir pēdējā mirkļa lēmumi. Es noteikti gribētu redzēt, lai valsts budžeta kontekstā mēs pievērstu vienādu uzmanību gan ārējai, gan iekšējai drošībai, lai tas tiešām arī materializējas budžeta likumā, kad tas nonāks Saeimā," žurnālistiem teica Valsts prezidents.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu valdība otrdien, 18.jūnijā, noteica valsts drošību.

Šāds lēmums pieņemts pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem" uzklausīšanas.

FM ziņojumā norāda, ka fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva, tāpēc ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma avoti. Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija.

Valdība nolēma, ka priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts drošību, ministrijām būs jāiesniedz līdz šā gada 28.jūnijam.

Tāpat valdība nolēma, ka citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus, un, pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

Valdība arī nolēma, ka ministrijas nesniegs priekšlikumus ar papildu finansējuma pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, izņemot vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu - valsts drošību.

Ministrijām uzdots pārskatīt bāzes izdevumus un sagatavot priekšlikumus, nodrošinot jauno pasākumu īstenošanu esošo bāzes izdevumu ietvaros vai sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus, un iesniegt FM izdevumu pārskatīšanas ietvaros.

Valdība arī aicināja neatkarīgās iestādes sniegt priekšlikumus pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti tikai ar valsts drošību.

Lēmumu par papildu finansējumu drošībai FM aicina pieņemt pēc aktualizēto makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam izskatīšanas Ministru kabinetā.

FM ziņojumā teikts, ka Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa 2025.gadā 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb mīnus 279,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 0,1% apmērā no IKP jeb mīnus 67,8 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 0,2% apmērā no IKP jeb mīnus 77,8 miljoni eiro. Pozitīva fiskālā telpa paredzēta 2028.gadā - 0,02% no IKP jeb 10,4 miljoni eiro, neskaitot iespējamo papildu finansējumu vienreizējo pasākumu izdevumiem, kas jebkurā gadījumā 2025.gadā nevar pārsniegt 222,7 miljonus eiro.

Ministru kabinets 30.aprīļa sēdē uzdeva FM sagatavot un finanšu ministram līdz 12.septembrim iesniegt izskatīšanai valdībā kā budžetu pavadošo likumprojektu grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā (FDL), kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP.

Pieņemot šādu lēmumu, fiskālā telpa būtiski uzlabosies, teikts FM ziņojumā. Tiesa, 2025.gadā tā joprojām būs negatīva jeb mīnus 56,8 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tā būs pozitīva - 2026.gadā 153 miljoni eiro, 2027.gadā 168,6 miljoni eiro un 2028.gadā 269,3 miljoni eiro. Tomēr šajā gadījumā papildu vienreizējos pasākumus nav iespējams finansēt, norāda FM.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas