Ministrija skaidro, ka noteikumi izstrādāti, ievērojot valdības deklarācijā noteikto - piemērot Latvijas lielajām ostām OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ir trīs lielākās ostas Latvijā un tām ir nozīmīga ietekme uz transporta nozari kopumā. SM norāda, ka nozares rezultāti ir ļoti svarīgi konkurētspējas nodrošināšanā, līdz ar to būtiska ir laba pārvaldība ostu pārvaldēs, kas sekmētu pozitīvu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un konkurētspējas stiprināšanā.
Visu trīs ostu nolikumi "paredz galveno darbības rādītāju pieejamību, tomēr tas nav pietiekamā apjomā," skaidro ministrija, norādot, ka vairākiem jautājumiem, kas ir izteikti vērsti uz ostu pamatdarbību, nav pietiekami precīzs regulējums. Nepieciešams precizēt un skaidrāk noregulēt atsevišķas iekšējās kartības un procedūras lēmumu pieņemšanā, kas sekmētu jaunu klientu piesaisti ostā un nodrošinātu vienlīdzīgākas iespējas visiem.
Visi trīs noteikumu projekti noteic atsevišķas normas, kas vērstas uz informācija atklātību un skaidrāku noteikumu ievērošanu ostu pārvaldes darbībā. Noteikumu projektos paredzēts, ka ostām savās mājaslapās divas reizes gadā būs jāpublicē galvenos finanšu rādītājus, kā arī informāciju par mārketinga stratēģiju, reklāmas un mārketinga finansējumu un tā izlietojumu, tādā veidā nodrošinot labāku pārskatāmību ostas darbībā.
Līdzīgi kā kapitālsabiedrībās noteikumu projektā ir paredzēta iespēja ostas valdes locekļiem apdrošināt profesionālās darbības rezultātā iespējamo zaudējumu risku.
Tāpat ar noteikumu grozījumiem paredzēts ieviests valdes locekļu pilnvaru termiņu - pieci gadi, kā arī paredzēt, ja valdē tiek iecelti vismaz divi jauni valdes locekļi, tiek rīkotas valdes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas.
Noteikumu projekti paredz pienākumus Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas SEZ valdei apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas piemērošanas principus, maksas apmēru un nomas līgumu noslēgšanas kārtību. Ministrija skaidro, ka tas viesīs ostas uzņēmumiem un potenciālajiem sadarbības partneriem lielāku pārskatāmību, atvieglos jaunu nomas līgumu noslēgšanu un mazinās neskaidrības.
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt pienākumu ostas valdei izskatīt visas sūdzības un publicēt lēmumus un informāciju, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada regulas, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, pārkāpumiem un īstenošanu, lai novērstu domstarpības jautājumos par kompetenci izskatīt sūdzības saistībā ar minētās regulas pārkāpumiem.
SM skaidro, ka līdzīgi kā kapitālsabiedrībās, arī ostu pārvaldēs nepieciešams pilnveidot iekšējās kontroles procedūras un izveidot iekšējā audita struktūrvienības tiešā valdes pakļautībā. Noteikumu projekts paredz, ka brīvostas valde apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu.
Noteikumu projekts arī paredz, ka valde apstiprina korupcijas novēršanas politiku un uzrauga tās īstenošanu praksē, savukārt brīvostas pārvalde korupcijas novēršanas nolikumu un ikgadējo pārskatu publicē savā mājaslapā.
Ministrija norāda, ka, ieviešot labas pārvaldības principus, grozījumi noteikumos paredz ka pārvaldē nodarbinātajiem ir pienākums ziņot par prettiesisku darbību vai bezdarbību brīvostas pārvaldniekam vai valdei. Ministrijas ieskatā šādi tiks panākta sekošana iekšējiem procesiem un palielināta iespēja novērst iespējamas pretlikumības jau sākotnējā stadijā.
Grozījumi paredz, ka ostas valde, atbilstoši Ostas attīstības programmai, apstiprina brīvostas finanšu un nefinanšu mērķus un kontrolē to izpildi. Brīvostas pārvalde pārskatu par šo mērķu izpildi publisko mājaslapā divas reizes gadā.
NEBALSOTĀJS