Kalendārais rudens šogad bija 2,5 grādus siltāks par normu. Pēdējos simts gados vēl siltāks rudens piedzīvots 1934. un 2020.gadā; gadalaika vidējā gaisa temperatūra toreiz bija attiecīgi +9,7 un +9,9 grādi.
Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā šoruden bija -7,0 grādi 22. un 24.novembrī Staļģenē, savukārt visaugstāk - līdz +30,0 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 4.septembrī Bauskā.
Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē. Ar vidējo temperatūru +16,1 grāds tas bija 3,8 grādus siltāks par mēneša normu un par 0,3 grādiem apsteidza gadu iepriekš sasniegto siltākā septembra rekordu.
Šā gada septembrī tika pārspēti 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, rudenī kopumā laboti 104 siltuma rekordi, četri no tiem bija Latvijas diennakts rekordi, bet 25.novembrī Ventspilī, gaisam sasilstot līdz +12,9 grādiem, pārspēts arī novembra trešās dekādes nacionālais siltuma rekords.
Oktobra sākums bija vienīgais posms rudenī, kad gaisa temperatūra vairākās diennaktis pēc kārtas bija zem normas. Oktobra trešajā dekādē gaisa temperatūra pakāpās 4,4 grādus virs ilggadējās vidējās temperatūras, un mēnesis kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 grādi bija 1,6 grādus siltāks par normu.
Rudens pēdējā mēnesī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka nekā ierasts, un novembris ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 grādi bija divus grādus siltāks par normu.
Vidējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 139,2 milimetri jeb 71% no normas. Vismazāk nokrišņu - 78,1 milimetrs - bija Daugavpilī, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais lietus un sniega daudzums sasniedza 211,7 milimetrus.
Visi rudens mēneši bija sausāki par normu, vismazāk nokrišņu - 34,2 milimetri jeb 46% no mēneša normas - bija oktobrī.
Pirmā sniega sega šoruden novērojumu stacijās tika reģistrēta novembra vidū Latgalē, dažas dienas vēlāk sniega sega veidojās arī citviet Latvijā. Ainažos un Rūjienā sniega biezums sasniedza 15 centimetrus, Pāvilostā - 16 centimetrus. Mēneša pēdējā nedēļā sniegs nokusa.