Debates par nākamā gada budžetu projektu sākās plkst.10, deputātiem savus vērtējumus par to klāstot teju deviņas stundas. Nākamā gada budžetu koalīcijas partneri vērtēja kā labu, bet ne ideālu. Ministru prezidents to salīdzināja ar vienu soli pretim Ziemeļvalstu labklājībai. Opozīcijas partijas savā retorikā bija ievērojami kritistākas, budžetu dēvējot gan par vilšanos, gan liekulību, gan izmantojot citus epitetus un alegorijas.
Valdībai un koalīcijai opozīcijas deputāti asi pārmeta likumu nepildīšanu. Tāpat koalīcijas politiķi kritizēti par nespēju pildīt mediķiem dotos solījumus, tā vietā lemjot par vairāk nekā četru miljonu eiro piešķiršanu politiskajām partijām.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) skaidroja, ka budžeta pieņemšana ir parlamenta Everests, jo šajā procesā saiet kopā trīs lietas: budžetēšana, likumdošana un pārraudzība. Bondars pateicās Ministru kabinetam par tādu valsts budžeta projektu, kas nevienu nav atstājis vienaldzīgu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.- 2022.gadam, kā arī likumprojektu Par valsts budžetu 2020.gadam.
2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.
Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.
Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi - pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam - 20% apmērā. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.
Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības Rīgas Satiksme radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.
Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.
Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.
Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Savukārt maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.
AS Latvenergo no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS Latvijas valsts meži dividendēs izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS Latvijas Loto - ne mazāk kā 2 241 000 eiro, AS Augstsprieguma tīkls - ne mazāk 1 735 958 eiro.
Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.
Nākamā gada budžetu kopā ar to pavadošajiem likumprojektiem galīgajā lasījumā Saeima plāno skatīt 13.novembrī un 14.novembrī.
URRRĀĀĀ
uzņēmējs