Saeimas komisijā otrdien notika saruna par žurnālista Imanta Liepiņa vēstuli saistībā ar Grūbes profesionālo darbību un iespējamo interešu konfliktu, par kuru KNAB sākta pārbaude. Liepiņš apgalvo, ka Grūbem daļēji piederošā SIA Mistrus Media regulāri uzvarot dažādos konkursos un iepirkumos, kuros tiek dalīta valsts nauda. "Tas rada koruptīvu situāciju, vismaz NEPLP locekļa atrašanos tiešā interešu konfliktā pilnīgi noteikti, jo Mistrus Media ir ilggadējs sadarbības partneris un satura piegādātājs Latvijas Televīzijai, kuras uzraudzība ir Ginta Grūbes tiešais pienākums NEPLP," savā vēstulē norādījis Liepiņš. Par šo vēstuli Grūbe apsverot iespēju vērsties tiesā pret žurnālistu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.
KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas speciāliste Skaidrīte Jaungaile-Gaile skaidroja, ka birojs jau iepriekš saņēmis iesniegumus, lūdzot vērtēt Grūbes darbību, taču neko pretlikumīgu neesot konstatējis. Viņa vēstīja, ka likumā neesot normu, kas liegtu valsts amatpersonai turēt kapitāldaļas kādās komercsabiedrībās, šajā gadījumā - Grūbem būt Mistrus Media līdzīpašniekam. Nekā neparasta neesot arī faktā, ka Grūbe saņem honorārus no Mistrus Media - likums ļaujot valsts amatpersonas darbu drīkst savienot ar radošu darbu.
Tāpat KNAB speciālisti jau iepriekš vētījuši Mistrus Media dalību dažādos, tostarp Latvijas Televīzijas un Nacionālā Kino centra rīkotos konkursos. Arī šajos gadījumos neesot ticis konstatēts, ka Grūbe kā NEPLP loceklis, piemēram, būtu piedalījies lēmumu pieņemšanā saistībā ar šo konkursu iznākumu.
Tikmēr KNAB pārbaude saistībā ar nule saņemto Liepiņa vēstuli sākusies nesen un par tās iznākumu un faktu izmeklēšanu runāt esot pāragri. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča gan aicināja saprast, ka, lai konstatētu valsts amatpersonas iespējamu interešu konfliktu, nepietiek vien konstatēt "vispārējas situācijas", ka konkrētā amatpersona uzrauga noteiktu nozari. Esot nepieciešams amatpersonas darbībā konstatēt tiešu amata pilnvaru realizēšanu kāda konkrēta jautājuma izlemšanā. Tāpat arī izmeklēšanā jānoskaidro Interešu konfliktu likumā noteiktā aizlieguma par citu amatpersonu ietekmēšanu iespējami pārkāpumi.
"Lai arī šķietami šajā apskatāmajā gadījumā amatpersona uzrauga nozari, kurā pats darbojas, lai mēs konstatētu pārkāpumu, jākonstatē, ka tiešu konkrētu lēmumu pieņemšanā amatpersona būtu izmantojusi savas amata pilnvaras, veicinājusi labuma gūšanu kādam konkrētam uzņēmumam," teica Jurča. "Mēs nevaram izdarīt vispārīgus secinājumus, bet pamatoties uz konkrētiem pierādītiem faktiem, dokumentiem un personu liecībām," viņa piebilda.
Saeimas komisijas sēdi apmeklēja arī pats Grūbe, kurš deputātiem izdalīja iepriekš sagatavotu vēstījumu, ko sēdes laikā arī nolasīja. Grūbem papildjautājumus neviens neuzdeva.
Viņš uzsvēra, ka. būdams, NEPLP loceklis, nepārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pasības, jo Mistrus Media nav elektroniskais plašsaziņas līdzeklis un likums neliedzot NEPLP loceklim būt kapitāldaļu turētājam cita veida kapitālsabiedrībās. Jau iepriekš KNAB viņam esot atzinis, ka ārpus pamatdarba - NEPLP - viņš drīkstot vekt radošu darbību. Savukārt Liepiņš kļūdaini pieļāvis Grūbes atrašanos interešu konfliktā, apgalvojot, ka Filmu padome ar savu darbu ietekmējot Nacionālā kino centra darbu un formulē nosacījumus, taču NKC neesot jāvadās pēc Filmu padomē diskutētā un padome esot vien konsultatīva institūcija un nelemj par finansējuma sadali.
"Apgalvojums, ka Filmu padome ir iepriekš informēta par valsta vārdā definētajām prioritātēm pēc būtības ir absurds un nepatiess (..), jo filmu nozares stratēģija pieņemta līdz 2020.gadam un to izstrādājuši visi nozares nevalstiskā sektora dalībnieki," pauda Grūbe.
Tāpat nepatiess esot apgalvojums, ka Mistrus Media esot prasījusi valsts naudu stratēģijai atbilstošu projektu realizācijai, jo neesot tādu vadlīniju, kas noteiktu , kāda veida saturam piešķirams finansējums. Grūbe neesot arī darbojies iepirkumu komisijā, kurā projektu iesniegusi Mistrus Media, un nav piedalījies tās projekta apspriešanā vai vērtēšanā mākslinieciskajā padomē, tāpēc nevarot būt runa par interešu konfliktu. Tāpat Liepiņa vēstījumā teikts, ka Labklājības ministrija kopš 2011.gada par reklāmas kampaņām samaksājusi LTV 9177 latus un Mistrus Media no ministrijas struktūrām saņēmusi 11 913 latus, taču Grūbe šajā laikā nebija NEPLP un "nekādi nevar atbildēt par Labklājības ministrijas līgumiem ar LTV šajā laika posmā". Labklājības ministrijas un arī citu ministriju līgumi par reklāmas projektiem noslēgti publisku un atklātu konkursu rezultātā.
Jau vēstīts, ka KNAB pagājušajā nedēļā saistībā ar iespējamu interešu konflikta neievērošanu sācis pārbaudi pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi, portālam Diena.lv apstiprināja KNAB pārstāve Laura Dūša.
Tiek pieļauts, ka Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī tieši saistībā ar kino nozares projektiem, jo paralēli uzskaitītajiem pienākumiem viņš veic Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja pienākumus. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra (NKC) darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.
Filmu padomes priekšsēdētāja loma šajā procesā ir visai būtiska. Ja kāds no potenciālajiem finansējuma pieprasītājiem, tajā skaitā Mistrus Media, jau iepriekš ir informēts par valsts vārdā definētajām prioritātēm, nav samērā grūti konkursā pieteikt tieši tādu projektu, kādu jau iepriekš NKC būs noteicis kā nozīmīgu un tātad atbalstāmu.