Pieteikums tika iesniegts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2013.gada 11.februāra rīkojuma Nr.72 "Par Rīgas pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.200 "Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos Nr.165 "Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu"" 1.3.apakšpunkta darbības apturēšanu" atcelšanu.
ST savā lēmumā norādīja, ka Rīgas dome lūdza ST atzīt rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta otrajai un ceturtajai daļai, 8.panta otrajai un trešajai daļai, likuma "Par pašvaldībām" 7.panta otrajai daļai, 8.panta pirmās daļas 19.punktam, 43.panta pirmās daļas 8.punktam, 49.panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un 14.panta trešajai daļai.
Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka pašvaldības domes pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta trešo daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā, kas savukārt paredz, ka domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu.
Apstrīdētais rīkojums esot saņemts Rīgas domē 14.februārī, un attiecīgi Rīgas domes priekšsēdētājam bija jāsasauc ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu līdz 28.februārim. Gan Rīgas dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija atzīst, ka ārkārtas sēde likuma noteiktajā kārtībā netika sasaukta.
Par vēršanos ST Rīgas dome lēmusi tikai 10.maijā.
Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punktā paredzētās lietu kategorijas jēga ir izskatīt strīdu par tāda ministra rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu, tomēr domes pieņemtie saistošie noteikumi spēku nav zaudējuši. Tomēr paziņojums par to, ka noteikumi ir zaudējuši spēku, ir publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 31.maijā.
Līdz ar to Rīgas dome nav ievērojusi procesuālo kārtību pieteikuma iesniegšanai ST, tādējādi lieta nav ierosināma.
Kā ziņots, Rīgas domes ārkārtas sēdē tika apstiprināts pieteikums ST, kurā pašvaldība prasīs atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojumu apturēt pašvaldības saistošo noteikumu grozījumus, kas paredz, ka "īpašos gadījumos" pilsētas izpilddirektors var noteikt īslaicīgas izmaiņas sabiedriskā transporta lietošanas noteikumos, tostarp noteikt, ka to var izmantot bez maksas.
Rīgas sabiedriskā transporta lietošanas kārtība grozīta 18.decembrī, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atteicās to apstiprināt. 22.janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu jauno noteikumu versiju atstāt negrozītu un noraidīt Sprūdža iebildumus, tāpēc 11.februārī ministrs izdevis rīkojumu noteikumus apturēt. Līdz ar to patlaban tie nav spēkā.
Kā ziņots, Rīgas dome pagājušā gada nogalē veica izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, nosakot, ka "īpašos gadījumos" iespējams noteikt īslaicīgas izmaiņas sabiedriskā transporta lietošanas kārtībā, tostarp paredzot iespēju izmantot to bez maksas. Šādi grozījumi tika veikti, lai radītu tiesisku pamatu tā sauktajām puteņa brīvbiļetēm, kas paredz, ka stipras snigšanas laikā automašīnu īpašnieki, uzrādot automobiļa tehnisko pasi, sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas.
VARAM iebilda, ka šāda kārtība neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību un ir svītrojama. 12.februārī ministrs Rīgas domes noteikumu grozījumus apturēja.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) savukārt uzsvēra, ka "puteņu brīvbiļešu" mērķis ir mazināt sastrēgumus pilsētā un atvieglot satiksmi, lai automašīnas netraucētu ielu tīrītāju darbu. Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nekādi zaudējumi nerodoties, jo autovadītāji nav uzņēmuma ikdienas klienti.
Rīgas domes pasūtītā aptauja liecina, ka 79% rīdzinieku atbalsta "puteņa brīvbiļetes", tomēr iniciatīva saskārusies arī ar citu sabiedrības grupu neizpratni par to, kāpēc šādas privilēģijas paredzētas tikai automašīnu īpašniekiem, kamēr, piemēram, ģimenes un māmiņas ar bērnu ratiņiem ir spiestas vai nu brist pa piesnigušām ielām, vai maksāt par pārpildītu sabiedrisko transportu.