Šaubu ēna pār Delnas darījumu

"Pārdod plašu, gaišu dzīvokli Rīgas centrā, istabas gan izolētas, gan caurstaigājamas. Augstie griesti. Skats uz zaļu, sakoptu iekšpagalmu un Čaka ielu. Ieeja no Čaka ielas. Slēdzama kāpņu telpa, koda atslēga. Blakus veikali, kafejnīcas, restorāni, skolas, bankas. Ērta transporta satiksme," - šāda vilinoša satura nekustamā īpašuma piedāvājums pērn bija lasāms gan sludinājumu portālos, gan lielo nekustamā īpašuma kompāniju mājaslapās.Sludinājumā bija norādīta gan ēkas adrese - Aleksandra Čaka iela 49, gan virkne pazīmju, pēc kurām ikviens zemesgrāmatas lietotājs varēja saprast, par kuru tieši ēkas otrā stāva dzīvokli ir runa. Bija minēta arī īpašuma pārdošanas cena - dažādos interneta resursos tā bija no 145 līdz 147 tūkstošiem eiro.Prasītā cena - gandrīz 1000 eiro kvadrātmetrā - aptuveni atbilda zemākā līmeņa tirgus cenai ciešamā stāvoklī esošam centra dzīvoklim. "1500-3000 eiro kvadrātmetrā," tādu cenu līmeni pērn šādiem dzīvokļiem min uzņēmums Nira fonds. "Vidējā cena ap 1000 eiro, bet ļoti labā stāvoklī - pat līdz 3000-4000 eiro kvadrātmetrā," teic Aigars Zariņš no uzņēmumu grupas Balsts.Tomēr, ja ticam oficiālajiem zemesgrāmatas datiem, dzīvokļa pārdevēji ir uzstādījuši vismaz šķietamu rekordu sev neizdevīga darījuma veikšanā - plašo, gaišo 148 kvadrātmetru centra dzīvokli viņi kādai privātpersonai pagājušā gada 28.augustā pārdevuši par 100 tūkstošiem eiro.Tas nozīmē ne tikai to, ka dzīvoklis oficiāli pārdots krietni zemāk pat par viszemāko tirgus cenu - par nepilniem 680 eiro kvadrātmetrā, bet arī to, ka pārdevēji izrādījušies gatavi pārdot savu īpašumu par cenu, kas bijusi par gandrīz trešdaļu zemāka nekā prasītā."Ja es redzu šādas cenu dīvainības darījumā, ko veikuši parasti cilvēki, faktiski nav divu domu - darījums ir bijis par būtiski lielāku summu, jo neviens jau pasaulē nav labdaris, bet dažādu apsvērumu dēļ daļa summas ir maksāta skaidrā naudā un valstij nav uzrādīta," Dienai skaidro kāds nekustamo īpašumu nozares pārstāvis.Taču gadījumā ar A.Čaka ielas 49.nama 4.dzīvokli runa ir nevis par "parastiem cilvēkiem", bet gan par organizāciju, kas ilgus gadus ir skaļi cīnījusies par caurredzamību, godīgumu un atklātību, pret valsts krāpšanu un valsts nozagšanu, - Sabiedrību par atklātību - Delna, kāds ir šīs sabiedriskā labuma biedrības pašreizējais pilnais nosaukums.Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka tieši Delna šo dzīvokli iegādājusies 2004.gada maijā - tātad vēl pirms nekustamo īpašumu buma kulminācijas - un 11 gadu vēlāk pārdevusi. Turklāt, ja tic oficiāli deklarētajām summām, dzīvoklis pārdots ar zaudējumiem: 2004.gadā Delna to iegādājusies par 118 tūkstošiem eiro, bet pārdevusi, kā minēts, oficiāli par 100 tūkstošiem eiro.Pretēji Delnas deklarētajiem principiem un vērtībām tā nav izrādījusi nekādu vēlmi publiski sniegt detalizētu un caurredzamu informāciju par savu nekustamā īpašuma darījumu. Turklāt reizē ar tirgus cenām neatbilstošo oficiālo darījuma summu papildu aizdomas rada arī pretrunas Delnas direktora Gundara Jankova skaidrojumos."Pirmkārt, mēs to cenu nenolaidām, to cenu banka nolaida, jo tas [dzīvoklis] faktiski mums bija kredītā," Dienai saistībā ar sludinājuma un oficiālā darījuma cenu iespaidīgo atšķirību sākotnēji apgalvo Jankovs, par kredītiestādi apstiprinot, ka "viņi realizēja ķīlu". (Dienas rīcībā ir arī sarunas audioieraksts.)Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka uz dzīvokli patiešām bijušas reģistrētas divas hipotēkas par labu Swedbank, aizdevuma summu palielinot līdz pat 126,8 tūkstošiem latu (180,7 tūkstoši eiro) un noteicot bankas prasījuma maksimālo summu 177,6 tūkstošu latu (253 tūkstoši eiro) apmērā.Taču izrādās, ka Jankova apgalvojums par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu", neatbilst patiesībai - Swedbank apliecina, ka "banka nav organizējusi vai veikusi šādu darījumu". Par šo apliecinājumu arī faktiski nav šaubu - zemesgrāmatas informācija neliecina, ka banka pret Delnu būtu veikusi kādas piespiedu darbības.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7.janvāra, numurā!