Kā norāda Baltruka, šobrīd nav iespējams mainīt konkursa noteikumus, savukārt konkursa apturēšana un jauna izsludināšana kārtējo reizi aizkavētu vienotā medija veidošanu un būtībā apdraudētu visu reformas procesu.
SEPLP arī uzskata, ka nebūtu adekvāti padarīt topošo vienoto sabiedriskā medija uzņēmumu par "grēkāzi", kuram jāuzņemas atbildība par to, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, iespējams, ir kādas nepilnības, kas kļūst īpaši aktuālas laikā, kad valstī jāveic taupības pasākumi. "Ja sistēmu nepieciešams uzlabot, tad tas būtu jādara sistēmiski," pauž Baltruka.
SEPLP atgādina, ka topošā LSM valdes locekļu algas tika aprēķinātas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru" un atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām "Publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai". Aprēķini balstījās uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, izmantojot kompānijas "Figure" sniegtos datus no pētījuma par atalgojumu darba tirgū Latvijā 2023.gadā, norāda SEPLP.
LETA jau rakstīja, ka SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.
Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro.
Salīdzinoši, piemēram, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede pērn atalgojumā kopumā saņēma 70 567 eiro jeb ap 5900 eiro mēnesī, bet Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne - 65 688 eiro jeb ap 5500 eiro mēnesī, liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
SEPLP akcentē, ka atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām, bāzes atlīdzība tika palielināta, "ņemot vērā, ka valdei būs jāsasniedz ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi, īstenojot nozarē vēl nebijušu reformu, veidojot vienotu sabiedriskā medija uzņēmumu".
SEPLP skaidrojums par potenciālās LSM vadības atalgojumu izsaucis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča neapmierinātību, kurš sociālajos tīklos SEPLP pamatojumu nodēvējis par "kārtējo atrunāšanos". Politiķis LSM vadībai plānotos tēriņus novērtējis kā "vienkārši nepieņemamus pašreizējā situācijā", vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi. Kā liecina "firmas.lv" dati, Latvijas Radio pašlaik ir trīs valdes locekļi, bet Latvijas Televīzijai - divi.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana tika sākta aprīļa sākumā. Abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, tiks nodibināts LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.