Kā norādīja SIA Valmieras ūdens, notekūdeņu monitorings ļaus noteikt Covid-19 koncentrāciju notekūdeņos un prognozēt slimības uzliesmojumu. Šī metode tiek izmantota daudzās valstīs, lai noteiktu vīrusa izplatību noteiktās populācijās, kā arī jaunu vīrusa mutāciju savlaicīgai atklāšanai.
Lai veicinātu drošu vidi, ir svarīgi gūt padziļinātas zināšanas un attīstīt instrumentus, kas palīdzētu monitorēt, kontrolēt un ierobežot Covid-19 un citas iespējamās epidēmijas Latvijā, taču līdz šim nav pietiekami izpētīta koronavīrusa izplatība vidē, tā izdzīvošanas ilgums, iedarbības mehānismi uz cilvēkiem un dzīvniekiem.
Koronavīrusa klātbūtnes noteikšana notekūdeņos tiek izmantota daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un kā pozitīvu piemēru iespējams minēt Somiju un Igauniju, kur Covid-19 monitorings tiek veikts 28 pašvaldībās. Izpēte notiek arī citās valstīs, tostarp Nīderlandē, Zviedrijā, Spānijā un Vācijā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tiek ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.
Kā norādīja uzņēmumā Valmieras ūdens, notekūdeņu paraugu ņemšanu organizē un koordinē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija, paraugu ņemšanu objektos, proti, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās veic atbilstošās ūdenssaimniecības darbinieki, bet paraugu transportēšanu un analīzes koordinē BIOR sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (LBMC). Monitoringa sistēmā iekļautās pilsētas ir noteiktas sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru. Lai veiktu atbilstošu monitoringu, plānots ievākt 24 stundu kombinētos paraugus divas reizes nedēļā.
Pētījumā ir iesaistīti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, RTU un LBMC. Sākotnējie monitoringa sistēmas ieviešanas mērķi ir īstenot paraugu ievākšanu un monitoringu līdz 2021.gada 31.decembrim, tomēr tās darbības laiks varētu tikt pagarināts.
Kā vēstīts, lai nodrošinātu notekūdeņu izpēti gan Covid-19 infekcijas savlaicīgā atklāšanā noteiktās administratīvajās teritorijās, gan turpmāk izmeklējumu rezultātus izmantotu dažādās nozarēs, pārtikas drošības, valdība dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam BIOR šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra papildu finansējuma 339 430 eiro apmērā.