Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.
Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.
Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.
"Esmu ierosinājusi starpministriju disciplināro pārbaudi, kuru veiks Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vadīta komisija, jo, vērtējot Valsts kancelejas atbildību, ir svarīgi, lai komisija būtu neatkarīga. [..] Starpdisciplinārā komisija vērtēs gan Valsts kancelejas vadītāja, gan darbinieku, gan arī citu personu iespējamo atbildību," teica Ministru prezidente.
Viņa akcentēja, ka politiski Krišjānis Kariņš (JV), atkāpjoties no ārlietu ministra amata, ir uzņēmies zināmu atbildību par šo situāciju. Premjere uzskata, ka viņš ir "rīkojies kā Rietumu politiķis". Vienlaikus JV politiķe pauda nostāju, ka "administratīvi par budžetu un izdevumiem atbild administratīvais aparāts", bet Kariņš kā ārlietu ministrs un politiķis esot "rīkojies tā, kā, iespējams, to sagaidīja sabiedrība".
Preses konferencē Brīvības alejā uz pārbaudes laiku atstādinātais Valsts kancelejas direktors Citskovskis uzsvēra, ka lēmumu par speciāla avioreisa izmantošanu pieņem Ministru prezidents, savukārt lēmumu par konkrēta avioreisa un pārvadātāja izvēli un lietderību pieņem Ministru prezidenta birojs. Atbilstoši Valsts kancelejā noteiktajai iekšējai iepirkumu kārtībai atbildīgs par iepirkuma procedūrām ir tas struktūrvienības vadītājs, kurš veic pasūtījumu. Valsts kancelejas 2022. un 2023.gada iepirkumu plānā kā atbildīgā struktūrvienība ir Ministru prezidenta birojs.
Citskovskis skaidroja, ka Valsts kancelejas atbildība ir atbilstoši Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajam finansējumam veikt apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Citskovskis atzina, ka 2022.gadā Valsts kanceleja pieprasījusi finansējumu speciālajiem avioreisiem gan pamatbudžetā, gan no neparedzētiem gadījumiem paredzētā finansējuma. Arī 2023.gadā piešķirts finansējums speciālajiem avioreisiem.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ Valsts kanceleja pārsūdzēja sākotnējo VK revīzijas ziņojumu, Citskovskis noliedza, ka tas būtu noticis politiska spiediena rezultātā, taču viņš uzskatot, ka šodien publiskotais VK ziņojums esot daudz kvalitatīvāks un ir savākts vairāk pierādījumu nekā sākotnējā versijā.
Citskovskis uzsvēra, ka VK revīzijas ziņojums ir stājies spēkā un pašlaik viņš par to varot runāt.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi VK.
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
Pievienots Citskovska komentārs 8.-12.rindkopā