Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Sirdī joprojām esmu sibīrietis

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Ināra
I
Lasot rakstu liekas, ka Muzeju izveidojis un kārto tikai G.Ulmanis. Tā tas nav. G.Ulmanis tika uzrunāts kā iespējamais mantinieks uz Pikšām. (Mēs tak esam tik likumpaklausīgi......). Māju un kūti no nojaukšanas saglabāja vairāki tā laika entuziasti!. Bija Atmodas laiks. Pirmie, kas ierunājās par Pikšām bija Dobeles Novadpētniecības muzeja darbinieces Māra Stabrovska un Gunta Meļķe, iesaistoties Latvijas Kultūras fondā (es tai skaitā, kā absolūts sabiedrības entuziasts). Izveidojam Kārlim Ulmanim veltītu laikraksta Atmoda pielikumu par K.Ulmani, kuru izplatījām arī Rīgā mītiņu laikā Daugavmalā. Tad iesaistījās Gunārs Austriņš un citi ar celtniecību saistītie patrioti, lai konkrēti atjaunotu Pikšas, kā muzeju. Tikai pēc tam jau iesaistījās G. Ulmanis kā īpašnieks un iespējamais muzeja vadītājs. Arī tagad ir muzeja darbinieki, kuri muzeju atdzīvina ar savu izdomu un ikdienas darbu. Tāda ir Ilga Ķipsne. Manuprāt, tieši viņa ir tas "kakls", kas groza Pikšu " galvu"! Žēl, ka raksta autors nav sajutis šo kopīgi padarītā darba nozīmi!...Un pareizi jau G. Ulmanis saka, ka dvēsele ir palikusi Sibīrijā.....diemžēl to var just....
Kite
K
Loti ceru, ka Gunars Ulmans, beidzot, ir sapratis,ka represetajiem izmaksatas kompensacijas ir izmaksatas no Latviajs iedzivotaju naudas lidzekliem, bet ne no Krievijas kura okupeja Latvijas valsti un veica genocidu pret latvieus tautu, isutija tos pa gulagiem. Loti ceru, ka Godmans un LC zaglu banda, kura izmaksaja sis kompensacijas no Latvijas valsts, atjaunotas Latvijas valsts, budzeta tiks tiesaati un sanems pelnitu sodu un tas varetu but naves sods.
Aija Slavīte
A
Sveiciens jubilejā! Visu cieņu. Patriots darbos- ne vārdos.Esmu redzējusi Pikšu pārvērtības un varu tikai apbrīnot, ko var cilvēks, kam ir godaprāts un darba tikums.
Ko tas vecis muld ?
K
"dzīvojām pēc komunisma principiem - dari, cik vari, ēd, cik gribi" "daudziem it kā sliktie krievi" "Dvēselē Latvija man palikusi sveša"
vecais
v
... vienkārši pārāk jauns esi, nevajag ticēt, ka TAJĀ savienībā dzīvojām sliktāk - i darbs garantēts, i alga ar nodokļiem un sociālajām garantijām, i bezmaksas izglītība, i medicīna. "Biznesmeņus" (lasi SPEKULANTUS) , kuri izmantojot dienesta stāvokli vai citas iespējas, pirka pa lēto, bet tirgoja nez cik reižu dārgāk (kā šobrīd pieņemts) gan sēdināja ķurķī uz kārtīgiem gadiem un ar mantas konfiskāciju. P.s. Pats esmu padzīvojis Sibīrijā 80-tajos, visur ir labi un ne tik labi ļaudis, pat Maskačkā.
  • 3
  • 3
ūpis
ū
Apskaužams izsūtītā dzīves stāsts.Cik var spriest,tad vietējiem sibiriešiem ir bijusi zelta dzīve,ja pat tautas ienaidnieki dzīvoja kā nieres taukos.Latvijā viss bija daudz sarežģītak.Bija jādzīvo pusbadā,tos,kuri iedrošinajas klausīties brīvas pasaules radio, iekļāva pretpadomju propogandistu sarakstos bez tiesībam uz izglītību.Tā ka Latviju pārvalda padomju nomeklatūra,tad represijas turpinas un tā laikam arī šo dzīvi nāksies nodzīvot gaismu neredzot.Tā ka izsūtītiem liktenis ir labvēlīgāks,ka tiem,kuri visu mūžu ir ieņēmuši pret okupantiem un kolaboracionistiem vērstu dzīves poziciju.Sadarbošanas ar visām varam vienmēr ir komfortabli un auglīgi,diemžēl tam ir arī visai netīkami apzīmējumi.
vecais
v
augu 60-tajos, dzīvoju laukos, bijām paēduši un apģērbti, visiem vecākiem bija darbs (kaut šobrīd tā būtu), svētdienās daudzi gājām baznīcā (Zbigņevs Stankevičs arī, mācījāmies vienā skolā, bija dažus gadus par mani vecāks), apmēram ceturtdaļklase nebijām pionieri, komjauniešos iestājās tikai daži, regulāri klausījos "brīvās pasaules" radio (bija interesanti, bet reizēm galīgas aplamības stāstīja - palicis prātā par nogāzušos Daugavpils televīzijas torni) . ... jā, mums bija vieglāk - vecāki nebija augstos amatos (kurus baidītos zaudēt) , strādāja kolhozā kā zemkopji, slaucējas, traktoristi, ... visiem bija darbs un regulāra alga. Dzīvojām bez kredītiem "ātriem" un "mūžīgiem"
  • 4
  • 0
Rīdziniekd
R
Sveiciens svētku tuvumā! Ar cieņu
Aicinātāji bija, bet palīdzētāji?
A
Atmodas cerīgajās ieskaņās pie Gunāra Ulmaņa Sibīrijā vērsās dzimtenes Latvijas latvieši - jāatjauno Pikšas. Šo darbu nedrīkstēja sākt bez tiešā mantinieka atļaujas. Par notiekošo uzzināja Gunāra draugi un paziņas Krasnojarskā: - brauc, izdarīsi svētīgu lietu, savās dzimtajās mājās pirmajam Latvijas prezidentam muzeju uzcelsi! Nedomāju pārcelties, jo neviens tajā laikā nezināja, kā te viss būs. Taču drīz Krasnojarskas dzīvokli samainījām pret dzīvokli Rīgā. Atbraucu ar domu, ka pēc 1 - 2 gadiem muzejs būs izveidots. Figa tev - atbrauci, tava darīšana! Pirmos 3 gadus viss diezgan pavēsi gāja. Darbi lēni gāja uz priekšu. Tikai pēdējos gados, kad zemkopības ministrs ir Jānis Dūklavs, viss sakustējās."
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas