Līdz tam sarunās ar Eiropas komisiju jāpierāda, ka šie objekti, kuru izstrāde līdz 2018.gada 18.novembrim, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi un kuru izveide iekļauta arī Nacionālās attīstības plānā, nodrošinās pienesumu nodarbinātības, izglītības un citu Eiropas kopienas mērķu sasniegšanā, sarunā ar portālu Diena.lv norādīja premjera padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos Ints Dālderis (Vienotība).
Kultūras ministrijā (KM) izveidotā darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt kultūras infrastruktūras būvju optimālas īstenošanas scenārijus, savus atzinumus nosūtījusi premjeram, kurš lūdzis sagatavot atsevišķu būvju īstenošanas tehniski–ekonomisko pamatojumu. Pašlaik kā reālākie varianti akustiskās koncertzāles ierīkošanai izvirzīti Rīgas Kongresu nama pārbūve vai projekts uz AB dambja, savukārt Laikmetīgās mākslas muzejs varētu iemājot Triangula bastionā vai arī paplašinātā Andrejsalas bijušās spēkspacijas ēkā, pastāstīja arhitekts, KM darba grupas vadītājs Jānis Dripe. Šo vīziju amatpersonas pirmdien izklāstījušas arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš paudis atbalstu jauno būvju plāniem, informēja Valsts prezidenta kanceleja.
"Tās nav tukšas vietas, katrai no tām ir sava vēsture un arī īpašuma formas," teica Dālderis, uzsverot, ka abu kultūras objektu ēkas un adreses pāragri "iecirst akmenī", jo tas atkarīgs arī no tā, kā izdosies atšķetināt minēto objektu apgrūtinājumus.
Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanai Andrejsalā no 2005.gada līdz 2009.gadam izlietoti 153 315 lati, bet realizēt sākotnējo ieceri, pēc slavenā nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa meta pārbūvējot spēkstaciju, traucē Andrejsalas teritorijas īpašnieku domstarpības ar valsti un tiesvedība. Ierosinājumu Triangula bastionā izveidot mākslas galeriju pirms pāris gadiem izteica gleznotājs Kristaps Zariņš, taču pārbūvēt arhitektoniski neveiksmīgo Triangula bastionu par Laikmetīgās mākslas muzeju traucē tas, ka ēka ir privātīpašums un tās īpašniekiem ir saistības bankā, bet zeme pieder pašvaldībai. Savukārt Kongresu nams ir pašvaldības īpašums, un jau izstrādātais tā pārbūves tehniskais projekts būtu jāpielāgo mērķim izveidot akustisko koncertzāli, bet koncertzāles projektam AB dambī vēl jāizstrādā tehniskais projekts, un līdz ar koncertzāli veicams komplekss AB dambja remonts un pārbūve, kas projektu sadārdzina, secinājusi Dripes vadītā darba grupa.
Eiropas līdzekļu iegūšanai ir virkne nosacījumu. Pirmkārt, rekonstruējamās ēkas nevar būt privātīpašums, bet gan valsts īpašums, otrkārt, precīzi jāpierāda, kā šo kultūras objektu darbība uzlabos nodarbinātību, vidi, izglītību, jaunu inovāciju un tehnoloģiju izmantošanu un citu Eiropas kopienas mērķu sasniegšanā. Savukārt kultūras funkcija Eiropas fondu aktivitātēs kā tāda nav prioritāra, un tas paliek pašas valsts primārs uzdevums, izteicās Dālderis.
"Ja mēs varam pierādīt, ka ar šiem objektiem varam sasniegt konkrētus rādītājus un rezultātus Eiropas kopienas mērķu sasniegšanā, tad varam pretendēt uz šiem līdzekļiem," teica Dālderis. Arī Dripe piebilda, ka Eiropas Komisija "negrib tās zivis, bet makšķeres". Svarīga arī valsts vīzija, kas iezīmēta, akustisko koncertzāli, Laikmetīgās mākslas muzeja un Daugavas stadiona projektus iekļaujot Nacionālās attīstības plānā, kur tiem "rezervēti" 100 miljoni latu.
Dripe norādīja - ja šo objektu modernizācijai neizdosies piesaistīt Eiropas līdzekļus, tie ir vajadzīgi valstij, tāpēc "tik un tā tas agri vai vēlu būs jādara". To pierādot arī fakts, ka teju visās pārējās Eiropas Savienības valstu galvaspilsētās ir laikmetīgās mākslas muzejs un moderna akustiskā koncertzāle. Dālderis atzina, ka finansēt šo objektu izveidi no valsts budžeta būtu krietni sarežģītāk, bet ne neiespējami.