Tas nozīmē, ka vienā un tai pašā ceļa posmā «zaķiem» var nākties maksāt atšķirīgu summu, savukārt daži pārvadātāji esot gatavi to piedzīt nevis paši, bet ar parādu piedziņas kompāniju starpniecību. Pat pēc viena brauciena, nesamaksājot sodu, cilvēks teorētiski var iekļūt melnajos sarakstos, kas ietekmētu, piemēram, kredīta saņemšanu.
Līdz šim par braukšanu bez biļetes piemēroja administratīvo sodu - pilsētas maršrutos no diviem līdz pieciem latiem, vietējas nozīmes maršrutos - no Ls 5 līdz 10, bet starppilsētu maršrutos - no Ls 10 līdz 15. Turpmāk soda naudas apmēru noteikt varēs paši pārvadātāji, un noteiktie griesti ir Ls 50. Tomēr vismaz pašlaik pieejamā informācija liecina, ka pārvadātāji tik daudz iekasēt negrasās. Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājs Ivars Zaļais Dienai skaidro, ka direkcija kā starppilsētu reisu pasūtītājs paredz saskaņot naudas sodus no Ls 5 līdz 15. Savukārt MK noteikumos, kas jau stājušies spēkā, noteikts, ka pilsētās soda nauda nepārsniedz dārgākās mēnešbiļetes cenu, bet reģionālās nozīmes reisos - lielāko biļetes cenu. Taču būtiskākās izmaiņas ir paša soda būtībā - tas vairs nav administratīvais sods, bet līgumsods. «Pārvadātājs var vērsties pret pasažieri ar visiem tiesiskajiem līdzekļiem - gan caur tiesu, gan cedēt parādus, iekļaut nemaksātāju sarakstos, apgrūtināt kredītus, tas ir tas, kā nebija līdz šim. Tas loks, kas kontrolēs, būs lielāks, un piemērot sankcijas arī būs krietni vieglāk,» uzsver I. Zaļais. Viņš arī aicina pasažierus cītīgi pieprasīt biļetes, jo, ja tās nebūs, kontrole sodīs pasažieri, nevis šoferi.
Līgumsodus varēja sākt piemērot ar 19. septembri, taču pārvadātājiem vispirms ir jāvienojas ar pasūtītājiem (pilsētu domēm, plānošanas reģioniem vai Autotransporta direkciju) par sodu apmēriem, tāpēc kā iespējamais termiņš vismaz starppilsētu reisiem tiek minēts 1. decembris. Vismaz 30 dienu pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā pārvadātājiem ir pienākums par to publiski paziņot.
Diena sazinājās ar vairākiem pārvadātājiem un konstatēja, ka ne visi šobrīd ir gatavi noteikt soda naudas lielumu. SIARīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis nezināja teikt, cik ilgi pašvaldībā notiks saskaņošanas process, bet «izmaiņas būs, šaubu nav». Iepriekš izskanēja, ka soda nauda Rīgā varētu pieaugt līdz pat Ls 45,90, bet šobrīd summas vairs netiek nosauktas. SIA Ventspils reiss direktors Aivis Bernics arī atzina, ka soda naudas apmērs vēl jāsaskaņo ar pasūtītājiem, bet pieļāva, ka pilsētas un starppilsētu reisos soda nauda varētu būt vienāda. Ventspils reisa apkalpotajos maršrutos bezbiļetnieki gan esot reta parādība. Kopš arī pilsētas autobusos iekāpšana ir tikai pa priekšējām durvīm, bezbiļetnieku skaits samazinājies Valmieras pilsētas autobusu reisos. SIA VTU Valmiera ir saskaņošanai iesniedzis priekšlikumu pilsētas un starppilsētu reisos soda naudu noteikt Ls 5, bet reģionālajos reisos - Ls 3 kā līdz šim, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Pārvadātāji atzīst, ka starppilsētu reisos izplatītākais pārkāpums ir nopirkt biļeti līdz kādai tuvākai vietai un aizbraukt tālāk.
Ar jauno sodu kārtību apmierināts ir Latvijas Pasažieru pārvadājumu asociācijas prezidents, Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Pēteris Salkazanovs. Jelgavas pilsētas reisos sods nevarētu pārsniegt Ls 20, jo tā ir mēnešbiļetes cena, bet arī te pagaidām nav beigusies saskaņošanas procedūra ar pilsētas domi. Jelgavas autobusu parks neplāno pats tvarstīt «zaķus», jo to jau līdz šim darījusi apsardzes firma, ar kuru noslēgts līgums, un darīs to arī turpmāk.