Šobrīd Saeimā izskatāmos grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā var sadalīt trīs blokos: par konkurences tiesību jautājumiem (tostarp to, kuros gadījumos vispār valstij vajadzētu būt īpašniecei uzņēmumos), par valsti kā akcionāri (piemēram, komerciālo valsts uzņēmumu pārvaldīšanas centralizēšanu u. c.) un par to, kā atlasa valdes, padomes locekļus, nosaka uzņēmumu mērķus, vērtē rezultātus. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs vērtē, ka kopumā likuma grozījumi uzlabotu pārvaldību.
Vienlaikus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīst, ka piedāvātie grozījumi šobrīd nerada pārliecību par reālu, strukturālu reformu. Tie vairāk precizē un paplašina esošo ietvaru, bet neatbild uz būtisku jautājumu, kā panākt, lai valsts kapitālsabiedrības strādātu efektīvāk, konkurētspējīgāk un ar skaidru atbildību par rezultātu. Šobrīd diskusijas par šiem grozījumiem turpinās.
Centralizācijas jautājums
LDDK ieskatā viens no galvenajiem jautājumiem ir regulējuma diferencēšana. Šobrīd vienots regulējums tiek piemērots gan komerciāliem, gan nekomerciāliem valsts uzņēmumiem, gan lieliem, gan maziem. Taču to darbības mērķi, riski un vide ir būtiski atšķirīgi. Komerciālas kapitālsabiedrības konkurē tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs, tām ir jāspēj ātri pieņemt lēmumus, investēt attīstībā, paplašināties eksporta tirgos. Ja šādi lēmumi tiek pakļauti papildu saskaņošanai vai apstiprināšanai Ministru kabinetā, tas pagarina procesu un samazina konkurētspēju.
Plānots, ka Valsts kanceleja šajā nedēļā prezentēs sarakstu, kurā uzņēmumi būs sagrupēti pēc komercializācijas pazīmēm un vai ir budžeta finansēti.
Diskusijas ir sākušās, un A. Grafs vērtē, ka centralizācijas idejai ir piesardzīgs atbalsts, vismaz likumā ietvert tādu iespēju (jo šobrīd šāda iespēja nav paredzēta). Tad varētu paredzēt pārejas laiku – gadu, pusotru, lai izstrādātu piemērotāko modeli. Jautājums, protams, ir – cik tas ir reāli esošajā politiskajā ciklā.
"Daudzās ministrijās kapacitāte un zināšanas pildīt aktīvu un atbildīgu akcionāru lomu ir zema, uz to norāda arī Valsts kontrole. To var redzēt attiecībā uz airBaltic, Rail Baltica pārvaldību. Kritika izskan par Latvijas valsts mežiem. Tāpat ir svarīgi nodalīt, lai viena ministrija vienlaikus būtu īpašniece uzņēmumā, veidotu nozares politiku un būtu pakalpojumu pasūtītāja. Līdz ar to pastāv potenciāls interešu konflikts," norāda A. Grafs.
Savukārt K. Gorkšs teic, ka pārmērīga centralizācija un papildu kontroles mehānismi rada birokrātisku slogu un attālina valsts uzņēmumus no komerciālās vides principiem, kuros galvenā ir atbildīga un profesionāla valdes un padomes rīcība. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz arī būtisku koordinējošās institūcijas pilnvaru paplašināšanu, LDDK ieskatā tas rada risku pārāk lielai birokratizācijai. Stratēģiska uzraudzība un vienotas labās prakses nodrošināšana ir nepieciešama, taču detalizēta iesaiste operatīvos lēmumos un papildu saskaņošanas mehānismi var kavēt efektīvu komercdarbību. Komerciālā vidē lēmumu pieņemšanas ātrums ir viens no konkurētspējas pamatiem. Ja valsts kapitālsabiedrības tiek nostādītas situācijā, kur tām ir sarežģītāki un lēnāki procesi nekā privātajiem konkurentiem, tas ilgtermiņā mazina to spēju radīt pienesumu tautsaimniecībai.
Runājot par centralizāciju, A. Grafs min Somijas modeli, kas ir saprotams un kurā uzņēmumi ir sadalīti pēc mērķiem un valsts iesaistes. Somijā ir izveidots fonds, kas ir premjera paspārnē, kas pārvalda komerciālos uzņēmumus, tajā skaitā aviokompānijas. Latvijā esošajiem spēlētājiem – Valsts kancelejai, Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor – vajadzīgo kapacitāti viņš īsti neredz. Vislabākais risinājums, ko izveidojuši arī rumāņi, ir jaunizveidots fonds vai holdings ar profesionāļu (aktīvu pārvaldnieku) komandu premjera paspārnē, kam būtu skaidrs likuma mandāts. Tas neierakstītos tipiskā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, bet jāskatās, lai to nefinansētu no valsts budžeta. Tāpat svarīgi, lai visas iesaistītās ministrijas varētu nodot savas nozares politikas prioritātes.
Centralizācijas moments būtu attiecināms tikai uz komerciālajiem valsts uzņēmumiem, piemēram, Latvenergo, Augstsprieguma tīkliem, Latvijas Pastu, Rīgas lidostu, Latvijas Gaisa satiksmi, Latvijas Autoceļu uzturētāju (šobrīd pošas uz biržu), Latvijas valsts mežiem u. c. Tie ir izteikti komerciāli un nesaņem valsts budžeta dotācijas. Vēl ir tādi uzņēmumi pa vidu, piemēram, Pasažieru vilciens, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas dzelzceļš. Un arī tur var mēģināt saskatīt centralizāciju. Vienlaikus jāizšķir uzņēmumi, kas ir saistīti tieši ar nozares politikas īstenošanu, pilda deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, piemēram, slimnīcas, teātri u. tml. Tāpat ir valsts uzņēmumi, kurus vajadzētu pārveidot par valsts iestādēm, aģentūrām.
Premjere ierosina
Ministru prezidente Evika Siliņa ir piedāvājusi vienā valsts kapitālsabiedrībā atļaut vairākus valsts kapitāla daļu turētājus. A. Grafs teic, ka premjeres priekšlikums ir veids, kā nodrošināt, lai daudzmiljonu lēmumus nepieņemtu tikai viena ministrija un būtu saskaņošanas process. Tas ir atbildes risinājums uz Latvijas valsts mežu situāciju un kokrūpnieku skandālu. "Ja mērķis ir mazināt krāpšanos vai politiski ietekmētu lēmumu pieņemšanu, tas neatrisinās pamatuzstādījumu, lai uzņēmumi tiešām strauji augtu, audzētu vērtību un peļņu. Līdz ar to tas ir īstermiņa risinājums, kad akcionāru lēmumus pieņems nevis viens, bet vairāki valsts sekretāri. Neredzu, ka šāds ierosinājums sniegs labu rezultātu," atzīst A. Grafs. Arī mērķis, lai akcionāri profesionāli atlasītu valdes un padomes, lai uzņēmumiem būtu ambīcijas, skaidri mērķi izaugsmei eksporta tirgos, kvalitatīvi pakalpojumi, piesaistītu kapitālu biržā u. c., netiks sasniegts.
"Ja atbildība kļūst izkliedēta starp vairākām institūcijām, pastāv iespēja, ka lēmumu pieņemšana kļūs sarežģītāka un politiskās ietekmes risks lielāks. Šobrīd nav piedāvāts konkrēts regulējums, kā tiks īstenots šāds modelis. Ja vairāku kapitāldaļu turētāju modelis netiek ļoti precīzi noregulēts, tas var radīt vairāk jautājumu nekā ieguvumu," uzskata K. Gorkšs.