Latvijā 51 % visu nāves gadījumu ir izskaidrojami ar riska faktoriem, kas saistīti ar smēķēšanu un alkohola lietošanu - ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais, bet valstī reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju - 11,1 absolūtā alkohola litrs - pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju - 9,8 litri. Savukārt 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 34 gadiem dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas, bet skolēniem vecuma grupā no 15 līdz 16 gadiem šis rādītājs ir 27%.
Situācija ir dramatiska, bet valsts attieksme ir pārāk nogaidoša
Latvijas Universitātes profesore, Sociālo zinātņu fakultātes docente Dr. sc. soc. Aija Zobena: “Skaitļi parāda, ka situācija atkarību jomā Latvijā ir dramatiska. Šī problēma tiešā vai netiešā veidā šobrīd skar būtībā visus, bet diemžēl tā joprojām Latvijā ir nepietiekoši pētīta. No vienas puses strauji attīstās noziedzība, kas ir saistīta ar atkarību izraisošo vielu izplatību. No otras puses strauji mainās arī tehnoloģijas un industrijas stratēģijas šo produktu ražošanā un izplatīšanā. Valsts institūcijas tam visam diemžēl nespēj izsekot līdzi. Piemēram, smēķēšanas jomā visiem jau ir skaidrs, ka cigaretes ir kaitīgas veselībai. Tāpēc tabakas industrija ir sākusi izstrādāt daudz dažādus jaunus produktus, kurus piedāvā kā mazāk kaitīgas alternatīvas. Jauno produktu ir ļoti daudz un tie ir ļoti dažādi, bet ne vecāki, ne jaunieši nav pietiekami labi informēti par tiem. Valsts institūcijas gaida, kamēr tiks izpētīta jauno produktu ietekme, kamēr saņems Pasaules veselības organizācijas direktīvas šajos jautājumos, savukārt dzīve tikmēr notiek. Piemēram, vienreiz lietojamās cigaretes jau ir ieguvušas vispārzināmu apzīmējumu – “bērnu cigaretes”. Savukārt valsts iestādes nogaida un nerīkojas pietiekami efektīvi, nepiedāvā atkarības problēmas risinājumus pēc būtības. Par to liecina arī tas, ka Latvijā visai brīvi ir pieejami produkti, kuru legāla izplatītšana nav atļauta. Un tos brīvi var iegādāties nepilngadīgie – personas, kuras tos legāli iegādāties nedrīkst.”
Jāslēdz robežas un nežēlīgi jāceļ nodokļi cigaretēm
Latvijas Universitātes asociētais profesors, LU Medicīnas fakultātes docents, pneimologs, alergologs Dr. Māris Bukovskis: “Cigaretes ir vislielākās slepkavas pasaules vēsturē gan izplatības, gan ietekmes uz veselību dēļ. Atkarība ir ārkārtīgi spēcīga. Trīs ceturtdaļas no cigarešu smēķētājiem pilnībā apzinās kaitējumu savai veselībai, bet lielākoties neko nespēj izdarīt. Tiem, kuriem jau ir atkarība, tiem ir grūti atmest. Strādājot slimnīcas poliklīnikā regulāri redzu slimus cilvēkus, kuri turpina smēķēt. Šiem cilvēkiem ir vajadzīga jauna veida palīdzība un jauni risinājumi. Pacientiem, kuri ilgstoši ir mēģinājuši atmest, bet tas nav izdevies, kā risinājums ir šie jaunie alternatīvie produkti. Ir starpība vai dzert naftu, vai viegli netīru ūdeni, ja netiec pie absolūti tīra ūdens. Šajā gadījumā ir atšķirība. Jāņem gan vērā, ka tīri tehniski elektroniskās cigaretes, tabakas karsēšanas ierīces ir mazāk kaitīgas. To ietekme uz veselību varētu būt desmitiem vai pat simtiem reižu mazāka, tomēr tās [rada riskus] piesaistīt jaunus nikotīna produktu lietotājus, un mūsu uzdevums ir to novērst. Tāpēc ļoti būtisks aspekts atkarību izplatības mazināšanā ir politika un nodokļi. Šobrīd ir iespēja izmantot izveidojušos situāciju, kad robežas ir palikušas mazāk caurspīdīgas, lai palielinātu nodokļus cigaretēm. Līdz šim potenciālais kontrabandas pieaugums bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc cigaretēm nevarēja celt cenu. Savukārt tagad ir iespēja aizvērt robežu un nežēlīgi pacelt cenu cigaretēm. Ievērot samērīgumu - augsti nodokļi alternatīvām un ļoti, ļoti augsti nodokļi parastajām cigaretēm. Tas ir visefektīvākais un visur atzītais veids, kā cīnīties ar cigaretēm.”
Jāpalielina nevalstiskā sektora loma
Klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba: “Tas ir ierasti, ka valsts kā sistēma vienmēr solīti atpaliks no industrijas. Ar to mums vienmēr būs jārēķinās. Industrija vienmēr atradīs jaunas inovatīvas lietas. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts veidotu kopēju normatīvo ietvaru, bet vienlaikus aktīvi atbalstītu sabiedrības informēšanu, profilaktiskus pasākumus un nevalstiskā sektora iesaistīšanos. Nevalstiskais sektors ir daudz adaptīvāks noreaģēt uz jauniem izaicinājumiem ar dažādiem informējošiem atbalsta pasākumiem vai aktivitātēm. Līdz šim Latvijā varējām novērot vairāk fragmentāru pieeju - ir kāds projekts vai kampaņa, kam seko atbilstošas aktivitātes, bet ar to arī viss beidzas un trūkst turpinājuma. Līdzīgu fragmentāciju varam novērot arī atbalsta pieejamības jomā – Rīgā un pilsētu centros ir viens līmenis, savukārt lauku reģionos ir pavisam cita aina. Islande ir labs piemērs, kur valsts institūcijām aktīvi sadarbojoties ar nevalstisko sektoru izdevās panākt strauju atkarību mazināšanos. Jāsaprot, ka ir sabiedrības daļa, kuri gribēs iegūt noteiktas atkarību izraisošas vielas un noteikti arī atradīs iespēju tām piekļūt neatkarīgi no tā, vai valsts būs noteikusi kādus ierobežojumus. Tāpēc viņiem ir nepieciešams piedāvāt citus atbalsta un palīdzības veidus.”
Svarīgi atturēt jauniešus no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa: “Pasaules pieredze rāda, ka atkarības mazināšanai ir jāmeklē kompleksi risinājumi, jo viena pati izglītošana nestrādā. Ļoti svarīgs ir kontrolējošo institūciju darbs, lai novērstu iespēju aizliegtās vielas iegādāties vietās, kurās šobrīd tās tomēr ir iespējams iegūt. Likumdošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mēs varam ierobežot atkarību izraisošo vielu pieejamību, jo īpaši nepilngadīgajiem. Papildus normatīvajam regulējam ļoti svarīgs ir dažāda rakstura atbalsts cilvēkiem, kuri smēķēšanu vēlas atmest. Svarīgi ir atbalstīt tieši atmešanu, nevis pāriešanu uz kādiem citiem produktiem, jo tie tāpat veicina nikotīna atkarības veidošanos.”
Atbalsts katrā pašvaldībā
Slimību profilakses un kontroles centra Atkarību slimību risku nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone: “Atkarību profilakse ir ilgtermiņa investīcija, kurai nevaram sagaidīt tūlītējus rezultātus. Ja aizsargājošie faktori būs nozīmīgāki par riska faktoriem, kuriem katrs cilvēks ir pakļauts, tad varēsim arī panākt, ka netiks uzsākta atkarību izraisošo vielu lietošana. Bērnu un pusaudžu resursu centrs šobrīd strādā pie tā, lai katrā pašvaldībā būtu pieejami speciālisti, kas var palīdzēt atkarību izraisošo vielu lietotājiem, kuri vēl nav kļuvuši atkarīgi. Ceram, ka šāda palīdzība gan jauniešiem, gan pieaugušajiem būs pieejama katrā pašvaldībā līdz nākamā gada vidum.”