Runājot par Latvijas kopējo situāciju elektronisko sakaru kvalitātes mērījumos, Ikrlis atzīmēja, ka mērījumi ir stabili un ļoti labā līmenī visiem operatoriem, kā arī interneta kvalitāte gadu no gada uzlabojas.
Pēc viņa teiktā, pozitīvā dinamika interneta kvalitātei liecina, ka visi operatori iegulda elektronisko sakaru tīkla attīstībā. Arī pārklājums Latvijā ir ļoti labs un, braucot pa Latviju, palikt bez sakariem ir grūti, tomēr ir vietas, kur pārklājums nav pieejams.
"Arī starp komersantiem ir sīva konkurence un viņi cenšas turēt viens otram līdzi. Pāris gadus vadošajās pozīcijās ar ātrākā mobilā interneta rādītājiem ir izvirzījies Tele2, bet arī citi operatori īpaši neatpaliek un savos rādītājos turpat vien ir. Turklāt tas var atšķirties dažādās vietās - vienā ģeogrāfiskajā vietā ātrākais internets var būt vienam operatoram, kādā citā otram utt.," atklāja Irklis.
Ņemot vērā, ka divi mobilo sakaru operatori - Tele2 un Bite Latvija - pauduši neapmierinātību, ka valsts iestādes konkursos kā pakalpojumu sniedzēju izvēlas Latvijas mobilo telefonu, jo tas uzvar tādā kritērijā kā bāzes staciju skaits, Irklis norādīja, ka katrā iepirkumā būtu jāvērtē pārklājuma nozīme un datu pārraides ātrums.
Viņš uzsvēra, ka viens kritērijs ir vidējais mobilā interneta ātrums, otrs ir pārklājums valsts teritorijā un abi šie kritēriji ne vienmēr sakrīt. Tāpat Irklis norādīja, ka regulatora kompetencē neietilpst iepirkumu un to kritēriju izvērtēšana, kā arī kvalitātes mērījumos netiek analizēta bāzes staciju skaita ietekme uz interneta pakalpojuma pieejamību.
Pēc Irkļa teiktā, mobilo sakaru pieejamību ietekmē dažādu raksturojošo parametru kopums, tostarp kvalitātes raksturlielumi, piemēram, ar pieslēguma ātrumu un datu pārraides aiztures laiku saistītie rādītāji, kā arī raksturlielumi, kas saistīti ar bojājumu novēršanas operativitāti.
"Neraugoties uz to, ka SPRK nenosaka iepirkumu kritērijus, objektīvi vērtējot, nebūtu atbalstāma prakse, ka kāds no atsevišķiem kritērijiem ir viennozīmīgi noteicošs un kura iekļaušana nodrošina nepārprotamu pārsvaru pretendenta izvēlē," teica Irklis.
LETA jau ziņoja, ka Bite Latvija un Tele2 pauduši neapmierinātību, ka valsts mobilo sakaru pakalpojumu publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas desmit gadus novecojušas prasības, kas nav adekvātas reālajai tirgus situācijai un kropļo konkurenci. Tāpat abi operatori norādījuši, ka valsts iepirkumos nevar uzvarēt, jo ministriju un to padotībā esošo iestāžu konkursos izšķirošā loma ir bāzu staciju skaitam.
Savukārt Latvijas mobilā telefona pārstāvji skaidrojuši, ka Latvijas publisko iepirkumu sistēma ir izveidota atbilstoši Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma direktīvas prasībām. "Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, katra publiskā iestāde atklāti un caurspīdīgi organizē iepirkuma procesu. Tāpat kā ikvienā nozarē, arī elektroniskajos sakaros iestādei ir pienākums identificēt savas vajadzības un noteikt tām svaru attiecīgās iepirkuma procedūras nolikumā. Katra iestāde savas vajadzības definē individuāli, ņemot vērā attiecīgai iestādei uzticētās funkcijas, darbības apjomu, plašumu, teritoriālo iestāžu īpatsvaru u.tml.," skaidroja "Latvijas mobilā telefona" pārstāvis Valdis Jalinskis.
Pēc viņa minētā, Latvijā kontrolējošās iestādes neveic operatoru mobilo sakaru tīkla pārklājuma monitoringu, tādēļ sakaru pieejamības novērtēšanai tiek izmantots cits kritērijs - aktīvo bāzes staciju skaits, kas sadalīts pēc vienotiem kritērijiem VAS Elektroniskie sakari mājaslapā.