Valstij jāveic pārliecinošas reformas augstākās izglītības un zinātnes nozarē un jāpiešķir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi saskaņā ar kvalitātes apsvērumiem. Piemēram, augstākās izglītības programmu kvalitātes vērtējumu vajadzētu atļaut sniegt tikai tādām akreditācijas aģentūrām, kas iekļautas Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes reģistrā, bet zinātniskajām institūcijām finansējums jāpiešķir, vadoties pēc neatkarīgā starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, portālu Diena.lv informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Nav veiktas būtiskas reformas, lai mērķtiecīgāk piešķirtu sociālos pabalstus, kas balstīti uz iedzīvotāju ienākumiem. Ievērojami jāuzlabo veselības aprūpes pieejamība un finansējums. Ir stipri aizkavējusies valsts uzņēmumu pārvaldes reforma, valsts mazākuma akciju pārdošana un profesionālu uzņēmumu valžu un padomju iecelšana. Reformas ar mērķi panākt profesionālāku valsts pārvaldi norit lēni, piemēram, aizkavējusies vienotas atalgojuma sistēmas noteikšana atkarībā no darba efektivitātes vērtējuma un profesionāla personāla atlase augstākajiem amatiem.
Misijas pārstāvji norāda, ka pilnīga elektroenerģijas tirgus liberalizācija ir atlikta līdz 2015. gada janvārim, jo šķietami pietrūcis politiskās gribas laikus sagatavot pienācīgu atbalsta mehānismu neaizsargātākajiem patērētājiem. Joprojām rūpīgi jāseko pieaugošajam nerezidentu noguldījumu apjomam. Jāuzlabo spēja apkarot sarežģītus finanšu noziegumus un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vairākām Ģenerālprokuratūras un Finanšu ministrijas struktūrvienībām nepieciešami papildu darbinieki, mācības un finanšu resursi.
Tieslietu ministrijas uzsāktie pasākumi tiesu sistēmas uzlabošanai vērtējami atzinīgi, bet tie ir jānoved līdz galam. Maksātnespējas administratoru iecelšanas process jāpadara atklātāks un jānostiprina viņu atbildība. Kopumā aizdevuma atmaksas riski šobrīd ir zemi, jo Valsts kasē ir pietiekamas skaidras naudas rezerves un fiskālie un izaugsmes rādītāji ir labi, uzskata EK un ECB pārstāvji.
Vērtējums par situācijas attīstību pēc finansiālās palīdzības programmas noslēgšanas nav viennozīmīgs. Makroekonomiskā, fiskālā un politiskā stabilitāte ir ļāvusi Latvijai sasniegt strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, un par spīti krīzei, kura izraisīta Krimā, un tās iespējamām negatīvajām ekonomiskajām sekām prognozes 2014. un 2015. gadam visumā ir cerīgas. Paredzams, ka veiksmīgu makroekonomisko apstākļu iespaidā 2014.–2015. gada nominālais budžeta deficīts saglabāsies ap 1 % no IKP par spīti ienākumu nodokļa samazinājumam, ko plānots veikt šajā periodā. Fiskālā stabilitāte būs atkarīga no Fiskālās disciplīnas likuma konsekventas piemērošanas. Pozitīvi vērtējams, ka pašreizējās ieceres nodokļu politikā paredz tālāku nodokļu samazinājumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, pārnesot nodokļu slogu uz tādām jomām kā akcīzes, īpašuma un/vai dabas resursu nodokļi un pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tomēr nodokļu slogs iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem joprojām ir pārāk augsts.
2012. gada 20. janvārī Latvija noslēdza trīs gadus ilgušo ES finansiālās palīdzības programmu, un šī gada 7.–10. aprīlī Latviju piekto reizi apmeklēja EK un ECB pārstāvji, veicot EK aizdevuma pēcprogrammas uzraudzību. Šādas vizītes notiks divreiz gadā līdz brīdim, kad Latvija būs atmaksājusi 75 % no ES aizdevuma (orientējoši - 2015. gada sākumā). 2014. gada 25. martā Latvija atmaksāja EK 1 miljardu eiro.