"Nu ziniet, vēl jānodzīvo šo gadu, bet jebkurā gadījumā es strādāšu līdz pēdējam un neatkāpšos no saviem iepriekšējiem principiem. Gads jau tāds termiņš, kad jāsāk domāt.. Es būšu godīgs ar jums. Es apsveru tādu iespēju, ka jā. Ja šajā situācijā viss būs man tādas iespējas. Kāpēc ne?" izteicies Streļčenoks.
Divdesmit gadus Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas prioritāte bijusi atgriešanās un pilnvērtīga iekļaušanās attīstītajā Rietumu sabiedrībā. No visām bijušajām padomju republikām tas izdevies vienīgi Baltijas valstīm. Palikuši pēdējie metri, lai Latvijas iestātos arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, bet tagad ZZS sāk šaubīties. Šāda attieksme pārsteidz pārējos koalīcijas partnerus Nacionālo apvienību un Vienotību. Ar šādu ZZS nostāju koalīcijai jātiek pāri smagākajam pārbaudījumam. OECD prasa korupcijas apkarošanas stiprināšanu, arī lielākas KNAB neatkarības nodrošināšanu. Par to partijām nav izdevies vienoties kopš biroja izveidošanas 2002.gadā. Tagad tas jāizdara mēneša laikā.
Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā ir Latvijas stratēģiskais mērķis jau divdesmit gadus. 1996.gadā to deklarēja visas trīs Baltijas valstis. To paveikusi vienīgi Igaunija, kas OECD pievienojās 2010. gadā. Tobrīd Latvijai to paveikt liedza gāzi grīdā politika un tās izraisītā krīze. Uzaicinājumu iestāties Latvija saņēma 2013.gadā, un par dalībvalsti varētu kļūt nākamgad, atgādināja Nekā personīga.
OECD apvieno pasaules 34 attīstītākās valstis. Organizācijas mērķis ir veicināt politiku, kas uzlabo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību. Tas notiek, valstīm ieviešot vienotus, efektivitāti pierādījušus regulējumus finanšu, tiesībaizsardzības, zinātnes un daudzu citu nozaru likumos. Organizācijas eksperti seko līdzi dalībvalstu attīstībai un problēmu gadījumā iesaka risinājumus, kas ļautu sasniegt labākus rezultātus. Ierēdņiem katru reizi nav jāizgudro velosipēds.
"Jebkurš Latvijas iedzīvotājs jutīs vērā ņemamu dzīves kvalitātes uzlabojumu, Latvijai esot OECD dalībvalstij, jo Latvijas institūcijām būs jāsper nepieciešamie soļi, lai uzlabotu izglītības sistēmu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi šeit uz vietas Latvijā," izteicies Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.
Tūlītējs ieguvums pēc iestāšanās OECD būs Latvijas kredītreitinga pieaugums. Samazināsies procenti, kas no budžeta jāmaksā par valsts aizņēmumiem un ieguvums būs vairāki desmiti miljoni eiro gadā. Izmaksas samazināsies arī uzņēmējiem.
Pretrunas ar OECD principiem bija viens no iemesliem, kāpēc pagājušā nedēļā Saeimas nodokļu politikas apakškomisijā izgāzās mēģinājums panākt Latvijas ofšorizāciju. Starptautiskajā tirdzniecībā strādājošos ofšorus bija iecerēts vilināt reģistrēties Latvijā ar 2,25 procentu Uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas budžetā dotu līdz pat simt miljoniem eiro katru gadu, rēķināja bankas. Daļu deputātu šis plāns sajūsmināja. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka šādu ienākumu dēļ būtu vērts riskēt ar dalību OECD.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nepiekrīt, ka Latvijas ofšorizācija būtu laba doma, taču arī viņš ir skeptisks par valsts ieguvumiem no OECD.
"Teikšu tā, ka tā saruna, kas bija mūsu koalīcijas sēdē par šo OECD un lielo lomu, kā lai saka tautas valodā – bagāto valstu klubiņu, kurā aicina mūs pievienoties. Nu ne mēs esam īpaši bagāti, un man šie argumenti daudz nepārliecināja," viņš izteicās.
Pārsteigti par koalīcijas partnera viedokli ir gan Nacionālā apvienība, gan Vienotība, gan arī opozīcijā esošā Saskaņa.
"Šobrīd mēs esam nonākuši finiša taisnē attiecībā uz iestāšanos šajā organizācijā un, ja mani atmiņa neviļ, tad Latvija ir izteikusi vēlmi pievienoties šai organizācijai vairāk nekā pirms 10 gadiem, un ir izdarīts ļoti liels darbs, lai mēs šai organizācijā iestātos. Un es tiešām neredzu nekāda pamata, lai šobrīd mēs kāptos atpakaļ," izteicies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
"Nē, nu jāsaka tā, ka skepse par Latvijas iestāšanās nepieciešamību OECD, nu vismaz no valdību veidojošo frakciju pārstāvju puses izklausās dīvaini," atzinis Saeimas deputāts, Vienotības frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Kārlis Šadurskis.
"Kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā, visas pārējās iestāšanās nāk kā loģisks turpinājums. Un tāda ir attieksme. (..) Kādas pretenzijas? Pretenzijas varētu būt OECD vai mēs atbilstam parametriem," savukārt izteicies Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Latvijas politiķiem būs jāpārvar pārbaudījums, kas līdz šim tiem nav bijis pa spēkam. OECD pieprasa stiprināt KNAB, lai nebūtu šaubu par politisku iejaukšanos iestādes darbā.
Decembrī Latvijai būs jāziņo OECD dalībvalstīm, kā sokas ar rekomendāciju izpildīšanu korupcijas apkarošanas jomā. Nopietnākie iebildumi – pārāk liela politiķu ietekme uz KNAB priekšnieka atlaišanas procesu un nekonkrēti, interpretējami atlaišanas iemesli. OECD nepatīk formulējums "neatbilstība amatam". Tieši ar šādu pamatojumu Saeima atlaida Alekseju Loskutovu un Normundu Vilnīti. Ar šādu formulējumu divi Vienotības premjeri gribēja atbrīvoties arī no pašreizējā KNAB šefa Jaroslava Streļčenoka, kam pārmet nespēju vadīt biroju, plēšoties ar bijušo vietnieci Jutu Strīķi. Saeimā šī iniciatīva nenonāca. Gan tāpēc, ka neizdevās pieradīt neatbilstību amatam, gan arī tāpēc, ka Saeimā šādam solim nebūtu atbalsta. Varas gaiteņos cirkulēja arī ideja KNAB vispār likvidēt. Tagad Vienotībai jādara pretējais – KNAB vadītāja neatkarība jāstiprina. Tas jāpaveic mēneša laikā.
"Darba grupā darbojās ļoti nopietni eksperti, profesionāli eksperti no ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu un Finanšu ministrijas, valsts kanceleja vadīja. Man līdz šim brīdim nav saprotams, kāpēc šie grozījumi, kas principā atrisinātu arī OECD un GRECO rekomendāciju izpildi, būtu pieņemti, mēs pašlaik nerunātu un OECD plenārsēdē šis jautājums netiktu celts," komentējis Streļčenoks.
Jaunais valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka Dreimanes vadītās darba grupas izstrādāto likumprojektu nevar virzīt, tas nav gatavs. Tāpēc atsevišķi jāsagatavo tikai KNAB biroja priekšnieka atlaišanas kārtība.
Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Šadurskis atzīst, ka partijas cīņa ar Streļčenoku ir zaudēta. Taču likumam, kas dotu plašākas pilnvaras un lielāku neaizskaramību KNAB direktoram, gan būtu jāstājas spēkā pēc tam, kad pilnvaras beidzas Streļčenokam.
"Es teikšu tā ļoti vienkāršoti, visticamāk, līdz pilnvaru termiņa beigām mēs diez vai atradīsim kādu risinājumu, bet viens gan, kas mums būtu jāizdara, mums ir jāpieņem jauns KNAB likums, kad pilnvaru termiņš būs beidzies, lai jauno vadītāju ievēlētu un viņa darbību kontrolētu jau jaunais likums. Tad es teiktu, ka mūsu mājas darbs būtu izpildīts, jo mēs OECD varētu teikt, kāds ir jaunais normatīvais regulējums, kurš stāsies spēkā ar konkrētu datumu," izteicies Šadurskis.
Šo Šadurska viltīgo plānus gan var apdraudēt pats Streļčenoks, atkārtoti kandidējot uz šo amatu.