Šodien publiski izplatītajā paziņojumā teikts, ka saistībā ar žurnālā publicēto interviju ar ģenerālprokuroru, kas raisīja plašu sabiedrības rezonansi un bija par iemeslu dažādām diskusijām un informācijas interpretācijām, ģenerālprokurors atvainojas Latvijas sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt izteikumu patiesos nolūkus.
Ģenerālprokurors stingri nosoda jebkāda veida vardarbību. Galvenais intervijas mērķis bija aicināt ikvienu personu, pret kuru vērsta vardarbība, neklusēt un vērsties attiecīgajās iestādēs, norādot, ka tiesībaizsardzības iestādes un tieslietu sistēmas institūcijas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība.
Ģenerālprokurors neattaisno nevienu prokuroru, kurš ar savu rīcību, vai gluži pretēji - bezdarbību -, iespējams, ir bijis līdzatbildīgs konkrētās situācijas eskalācijā.
Ģenerālprokuratūrā turpinās pārbaude par visiem materiāliem, kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts Leons Rusiņš.
Pārbaudes viens no galvenajiem mērķiem ir konstatēt iespējamās nepilnības, kas traucēja prokuroru pilnvaru un savstarpējās sadarbības kvalitatīvu realizēšanu kriminālprocesa īstenošanā, un rast labāko risinājumu šādu nepilnību turpmākai novēršanai.
Jau 24.maijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) vēstuli, kurā izklāstīja konkrētus priekšlikumus, lai novērstu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.
Vienlaikus prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide, tostarp dokumentu un informācijas aprites kārtības izvērtēšana, ar mērķi izveidot optimāli funkcionējošu un efektīvu procesu prokuratūras pamatdarbības nodrošināšanai.
Tāpat tiek pārskatīti un vērtēti vairāki iekšējie tiesību akti, tostarp par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos un par Ģenerālprokuratūrā saņemto dokumentu jeb korespondences tālākas virzības noteikšanu.
Ģenerālprokurors aicina ikvienu būt uzstājīgam, aizstāvot savas intereses, un nekad nepalikt vienaldzīgam pret amatpersonu bezdarbību.
Stukāns intervijā žurnāla "Ieva" jaunākajā numurā norādījis, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas.
Reaģējot uz šiem izteikumiem, Latvijas Zvērinātu advokātu padome nolēmusi vērsties Tieslietu padomē un aicināt veikt pārbaudi par ģenerālprokurora izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei. Izejot visas likumā noteiktās procedūras, teorētiski šāda sākta pārbaude var noslēgties ar ģenerālprokurora atlaišanu.
16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību