Sudraba pirmdien intervijā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" situāciju kompānijā nodēvēja par mikromodeli Latvijā pastāvošajai pārvaldībai - tā ir īstermiņa un bez atbildības uzņemšanās.
"Tas, kas notiek ar "airBaltic" ir tāds mikromodelis, kā mūsu valsts tiek pārvaldīta, domājot īstermiņā, neuzņemoties atbildību, neredzot perspektīvu.. Tas viss parāda to, kā mūsu valsts tiek pārvaldīta. Kur vēl tālāk, ja akcionārs ilgstoši nezin, kāds ir aviosabiedrības finanšu stāvoklis? Rezultāts ir, ka sabiedrībai ir jāiegulda tik daudz līdzekļu," teica Sudraba.
Valsts kontroliere atzina, ka Valsts kontrolei ir apgrūtināti kontrolēt "airBaltic" notiekošo, jo valstij pieder tikai 51% daļu - tas nozīmē, ka valsts nevar pārbaudīt privāto daļu.
Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē varētu beidzot apstiprināt vienošanos par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) un lielākajiem kreditoriem.
Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds iepriekš informēja, ka piektdien, 30.septembrī, principiāli saskaņota vienošanās par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem. "airBaltic" pamatkapitālu plānots palielināt par 153 miljoniem eiro (107 miljoniem latu).
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".