Atbilstoši GYTS datiem, cigaretes smēķē 14,8% jauniešu, bezdūmu tabakas izstrādājumus lieto 5,3%, savukārt elektroniskās cigaretes smēķē 18% jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem.
Stāstīt un skaidrot
Pulmonologs, docents Viesturs Šiliņš, uzsverot, ka smēķēšana jebkādā veidā kaitē cilvēka veselībai, norāda, ka atbilstoši daudzo pētījumu secinājumiem ir samērā liels skaits bērnu pasaulē, kuri ir kaut reizi pamēģinājuši smēķēt, tomēr tas nenozīmē, ka visi pamēģinājušie arī kļūst par pastāvīgiem smēķētājiem.
Vienlaikus eksperts atgādina, ka pamats daudziem bērnu ieradumiem un rīcībai ir vecāku rīcība un piemērs. "Es bieži vēroju un nevaru saprast, kādēļ daudz jautājumu tiek uzdots skolotājiem, nevis bērnu vecākiem par to, ka, piemēram, bērns ir publiskā vietā smēķējis. Nenoliedzami šo ieradumu ir jācenšas novērst jau pašā saknē, tādēļ uzskatu, ka krietni par maz tiek darīts ģimenēs – gan ar informāciju, gan sarunām par šo tēmu, gan arī vienkārši dodot labu padomu. Attiecībā uz bērniem ir jāsaprot, ka viņiem gribas visu pamēģināt, – tas attiecas gan uz dažādām saldajām limonādēm un neveselīgiem ēdieniem, gan arī uz smēķēšanu. Bērni cenšas pamēģināt visu," skaidro V. Šiliņš, piebilstot, ka tieši sarunas un pieredzes stāsti dod daudz lielāku efektu jauniešu atturēšanā no smēķēšanas nekā strikti un kategoriski aizliegumi, kas ļoti bieži rada tieši pretēju efektu.
Bažas visā pasaulē
Tieši aizvien plašāka jauniešu aizraušanās ar modernajiem smēķēšanas rīkiem raisa veselības ekspertu bažas, jo jauniešu vidū šie tabakas izstrādājumi tiek uzskatīti gandrīz par nekaitīgiem, turklāt to popularitāti palielina arī tas, ka tie savā ziņā ir balstīti uz modernajām tehnoloģijām, un līdz ar to rada priekšstatu par to modīgumu.
Kā norāda starptautiskie veselības eksperti, patlaban ir ļoti svarīgi precīzi izpētīt un uzsvērt, kā modernās smēķēšanas ierīces, tostarp elektroniskās cigaretes, līdz ar popularitātes un attiecīgi lietošanas pieaugumu tieši pusaudžu vidū ietekmē viņu plaušu attīstību un kādas sekas tas rada tiem cilvēkiem, kuriem ir kādas elpceļu saslimšanas, piemēram, astma.
Pēc Lielbritānijas sabiedrības veselības organizācijas pasūtījuma 2018. gadā veiktajā pētījumā par bezdūmu tabakas izstrādājumu ietekmi uz cilvēku veselību tika secināts, ka pusaudžiem, kuri ir regulāri lietojuši elektroniskās cigaretes, ir palielinājies hroniska bronhīta simptoms, par ko liecina regulārs klepus, sēkšana, vai konstatēts bronhīts. Tāpat pētījumā secināts, ka minētie simptomi pamazām izzuduši līdz ar smēķēšanas samazināšanu vai vispār pārtraukšanu.
Arī ASV ģenerālķirurga nesenā ziņojumā tika sniegts pārskats par iespējamo nikotīna ietekmi uz pusaudžu veselību, tostarp īpaši smadzenēm, kur galvenais secinājums bija tas, ka pusaudžiem vajadzētu pilnībā atturēties no smēķēšanas, lai neietekmētu organisma attīstības procesus un neradītu hroniskas veselības problēmas.
"Man ļoti nepatīk visi degšanas procesi un nelāgas kvalitātes cigaretes, kas pēdējā laikā ir ļoti populāras, tomēr arī jaunās ierīces manā skatījumā rada būtiskus riskus veselībai, un galvenais no tiem ir tas, ka arī visās bezdūmu smēķēšanas ierīcēs galvenā sastāvdaļa ir nikotīns, kas kairina bronhus," skaidro V. Šiliņš.
Latvijā – līdzīgi pasaules situācijai
Kā liecina britu veselības jomas ekspertu apkopotie dati, Lielbritānijā elektronisko tabakas izstrādājumu izplatības rādītāji pēdējos gados saglabājas stabili, proti, 2018. gadā Lielbritānijā elektroniskās cigaretes lietoja 6% 11–15 gadu veci pusaudži, bet 2019. gadā šis rādītājs bija samazinājies līdz 5%. Interesanti, ka 11 gadu vecu pusaudžu vidū elektroniskās cigaretes lietoja tikai 1% šajā vecuma grupā, kamēr 15 gadu vecu jauniešu vidū šīs ierīces smēķēja 11% pusaudžu.
Vienlaikus pētījumu dati rāda, ka to 11–18 gadu veco jauniešu īpatsvars, kuri uzskatīja, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas nekā parastās, samazinājās no 68% 2014. gadā līdz 52% 2019. gadā.
Lielākā daļa jauniešu, kuri ir mēģinājuši iztvaikot, to dara aiz ziņkārības. Tāpat eksperti konstatējuši, ka gandrīz 60% no 11 līdz 15 gadu veciem bērniem, kuri regulāri (vairāk nekā vienu reizi nedēļā) smēķēja e-cigaretes, atzina, ka viņi tās ieguvuši pārsvarā no draugiem, kas savukārt nozīmē, ka Lielbritānijā nepieciešams uzlabot šīs nianses kontroli. Arī Latvijā šī problēma ir aktualitāšu sarakstā – jau šodien ir nepieciešamība izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai kontrolētu e-cigarešu izplatību jauniešu vidū.
Jāpiebilst, ka GYTS pētījums līdzīgu problēmu ar tabakas izstrādājumu pieejamību nepilngadīgajiem iezīmē arī Latvijā, proti, 68,9% skolēnu, kuri šobrīd smēķē un mēģinājuši pirkt cigaretes veikalā, nav saņēmuši atteikumu sava neatbilstošā vecuma dēļ. Būtiski uzsvērt, ka līdzīga situācija ir arī ar dažādiem bezdūmu nikotīna izstrādājumiem, tostarp e-cigaretēm – arī tās ir diezgan brīvi pieejamas nepilngadīgajiem, lai gan normatīvi to liedz.
ASV Nacionālā jauniešu tabakas pētījuma dati liecina, ka 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu par 78% pieaudzis e-cigarešu lietošanas apjoms jauniešu vidū, un ASV veselības eksperti uzsvēra, ka šis skaitlis liecina, ka Amerika saskaras ar jauniešu e-cigarešu lietošanas epidēmiju, kas draud valsts jauno paaudzi ieraut nikotīna atkarībā. Šeit tomēr jāpiebilst, ka ASV situācija ir atšķirīga no situācijas ES, jo ASV produkti tiek samērā vāji regulēti un jauniešiem ir pieejami produkti, kam ir līdz pat 3 reizes lielāks nikotīna saturs, kas attiecīgi daudz ātrāk izraisa spēcīgu pieradumu.
Vienlaikus jānorāda, ka līdzīga problēma veidojas arī Latvijā – atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem kopš 2011. gada e-cigarešu smēķētāju īpatsvars 13–15 gadu vecu jauniešu vidū ir dubultojies – no 10% 2011. gadā līdz 22% 2019. gadā.
Pareizi veidota saruna
Starptautiskos pētījumos arī secināts, ka nereti smēķēšana pusaudža gados ir bijusi saistīta ar kognitīvām un uzmanības problēmām vai trūkumiem mācību procesā. Tam zināmā mērā piekrīt arī V. Šiliņš, piebilstot, ka pievēršanās smēķēšanai dažādu ikdienas problēmu dēļ bijusi raksturīga arī agrāk, kad bija pieejamas tikai tradicionālās cigaretes.
"Nešaubīgi, bērni primāri ņem piemēru no vecākiem. Ja vecāki to dara un "izbauda", tad kāpēc gan lai bērns to nepamēģinātu un nedarītu? Un nereti pieaugušie, piemēram, par smēķēšanu, saka – vectēvs un tēvs to darīja, un es arī to sāku agrā vecumā. Protams, tas ir bēdīgi. Taču, runājot par smēķēšanas kaitīgumu ar bērniem, pusaudžiem, svarīgi ir rēķināties ar konkrētā bērna vecumu un nav pareizi sarunā lietot viņam vēl nesaprotamus terminus vai frāzes – mēs nevaram visur un vienmēr par jebkuru lietu pateikt viennozīmīgi striktu nē, jo tādējādi tiks radīts pretestības gars. Ar to kategorisko noliegumu droši vien dažreiz pat padarām situāciju sliktāku," uzskata V. Šiliņš.
Vienlaikus veselības eksperts arī norāda, ka daudz jauniešu izglītošanā var darīt dažādas sabiedriskās organizācijas un arī valsts, un vienlaikus arī tabakas industrijas dalībnieki, atvēlot finanšu līdzekļus sabiedrības, īpaši jauniešu izglītošanai par smēķēšanas kaitīgumu.
"Jautājums ir par formu – vai to spējam izrunāt un izskaidrot, ka tā ir bīstama atkarība. Viens ceļš ir jau minētā ģimene, bet otrs variants – ir daudz dažādu nevalstisko struktūru. Arī dažādās vietās, kur pulcējas jaunieši, var un vajag izplatīt maksimāli daudz informācijas par smēķēšanas kaitīgumu," viņš akcentē.
Pats galvenais ir nevis aizliegt, bet tieši runāt, skaidrot un stāstīt pieredzes stāstus, ļaujot jauniešiem no sadzirdētā izdarīt secinājumus un, iespējams, apzinātu izvēli par labu nesmēķēšanai. Varbūt kāds bērns, paklausoties kāda pieaugušā pieredzes stāstā ar praktiskiem, viegli saprotamiem dzīves piemēriem, iespējams, atteiksies no smēķēšanas. Jo jāatceras, ka zinātne un prakse ir ļoti atšķirīgas (lai gan viennozīmīgi tās veido savstarpēju simbiozi) – ja skaidrojums par tabakas kaitējumu un radītajām sekām tiek stāstīts savā ziņā sarežģītā zinātniskā valodā, nereti ar to saruna arī beidzas, jo jaunietis nevēlas tālāku sarunu "sarežģītā valodā", norāda V. Šiliņš.