Smēķēšana ir galvenais ļaundabīgo audzēju saslimšanas riska faktors Latvijā, kas kopumā izraisa 31,8 % no visiem ļaundabīgo audzēju nāves gadījumiem. Vīriešu vidū smēķēšanas radītais slogs uz onkoloģiskām saslimšanām sasniedz pat 46,4 %. Latvijā ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu vidū, kas vairāk nekā trīskārtīgi pārsniedz vidējos rādītājus. Cēlonis slimībām, kā rezultātā priekšlaicīgi mirst iedzīvotāji, ir dažādi neveselīgi dzīvesveida paradumi, primāri – smēķēšana, kas izraisa 25 % no visiem nāves gadījumiem Latvijā. Tostarp 26 % iedzīvotāju ļaundabīgo audzēju nāves gadījumu vecuma grupā pēc 35 gadiem Latvijā ir smēķēšanas izraisīti. *
Līdzšinējā pieeja cigarešu smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšanā nav nesusi nozīmīgas pārmaiņas, un tiek lēsts, ka pasaulē kopumā smēķē vairāk nekā 1 miljards cilvēku. Tāpēc eksperti joprojām aktīvi diskutē un meklē risinājumus tabakas radītā kaitējuma mazināšanai. Tāds mērķis bija arī Polijas galvaspilsētā Varšavā notikušajā 11. Globālajā nikotīna forumā, kas ik gadu pulcē vadošos nozares ekspertus no visas pasaules. Pētījumi apstiprina, ka bezdūmu tabakas izstrādājumiem ir potenciāls samazināt smēķēšanas radīto kaitējumu. Tādi produkti kā nikotīna spilventiņi, karsējamā un zelējamā tabaka, kā arī veipi izdala mazāku kaitīgo vielu līmeni nekā cigaretes.
Polijas Nacionālā medicīnas institūta Alerģijas, plaušu un iekšējo slimību nodaļas vadītājs Andžejs Faļs, konferencē uzsverot mazāk kaitīgu alternatīvu nozīmi, norādīja, ka “visā homo sapiens vēsturē es nezinu nevienu kultūru, kas nesmēķētu vai nelietotu citas apreibinošas vielas. Es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam pārtraukt to darīt. Tāpēc kaitējuma mazināšanas princips pavadīs mūs mūžīgi.”
Viņaprāt, saprātīga fiskālā politika, piemēram, atbilstošu akcīzes nodokļa likmju piemērošana, var palīdzēt daudziem cilvēkiem atmest cigarešu smēķēšanu. A. Faļs norāda, ka, paaugstinot cigarešu cenu, vienlaikus jānosaka zemāka cena smēķēšanas alternatīvām, kas nodara mazāku kaitējumu cilvēka veselībai.
Arī nozares speciālistiem jāpaplašina zināšanas
Profesors A. Faļs uzskata, ka ar aizliegumiem un cenas palielināšanu vien atkarību problēmu nevar atrisināt, un to parāda arī līdzšinējā daudzu valstu pieredze. “Aizliegumi nozīmē kontroles mazināšanos pār izplatīšanu un produktu saturu – mēs vairs nezinām, kādas sastāvdaļas tiek izmantotas. Aizliegumu risks ir tāds, ka likums gan tiek pieņemts, tomēr pašus produktus turpina tirgot nelegāli un bez jebkādas kontroles. Piemēram, sausais likums ASV neizskauda alkohola lietošanu. Daudz pareizāk ir nodrošināt atbilstošus noteikumus un kontroli. Mums ir jāpaplašina savs redzējums. Būdami apdomīgi, nedrīkstam slēpties aiz aizliegumiem,” forumā uzsvēra A. Faļs.
“Visiem būtu vairāk jāizglītojas par veselības tēmām, lai saprastu, kas ir mazāk kaitīgi produkti. Mēs neapšaubām kaitējuma samazināšanas politikas lomu narkotiku lietošanas jomā. Kāpēc tad vajadzētu apšaubīt kaitējuma mazināšanas pieeju smēķēšanas kontekstā? Protams, mums ir arī jāatrod pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā ir kaitējuma mazināšana, nevis kaitējuma izplatīšana. Diemžēl pagaidām daudziem veselības aprūpes speciālistiem vēl trūkst zināšanu un izpratnes par to, kā varam samazināt cigarešu radīto kaitējumu,” atzīst veselības nozares eksperts.
Jauni risinājumi kā iespēja, nevis drauds
Eksperti forumā atzina, ka smēķēšanas kaitējuma mazināšanas jomā Eiropā progress ir ļoti lēns. Eiropas Komisija par mērķi ir izvirzījusi līdz 2040. gadam samazināt tabakas patēriņu līdz mazāk nekā 5 %. Tomēr smēķētāju skaits no 2006. līdz 2020. gadam ir samazinājies tikai par 6 %. Tostarp dažās valstīs, piemēram, Slovēnijā, smēķētāju skaits ir pat pieaudzis.
Tabakas politikas eksperts Klaivs Beitss kā vienu no iemesliem šiem vājajiem rezultātiem min to, ka Eiropas Savienība un valstu institūcijas tērē pārāk daudz laika un enerģijas, cenšoties piespiest cilvēkus atmest jebkādu tabakas vai nikotīna lietošanu. Viņaprāt, svarīga ir arī alternatīvu nodrošināšana. “Ir jāapzinās, ka palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu ir svarīgi ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, tostarp arī ar veipiem, nikotīna spilventiņiem vai karsējamo tabaku. Diemžēl daudzi neatzīst, ka jaunie produkti var būt iespēja, nevis drauds," sacīja K. Beitss.
Zviedrijā smēķētāju skaits, pateicoties arvien plašākai pārejai uz snus, ir samazinājies turpat trīs reizes. Bijušie cigarešu smēķētāji cigaretes masveidā ir aizstājuši ar Zviedrijā tradicionālo zelējamo tabaku. Savukārt Japānā pēc karsējamās tabakas produktu ieviešanas cigarešu smēķētāju skaits samazinājies gandrīz uz pusi.
Atkarību speciālists Dr. Garets Makgoverns norāda, ka daudzi speciālisti un sabiedrība kopumā ir ļoti konservatīvi savos ieradumos un maina tos nelabprāt. Tas ietekmē arī cilvēku uzskatus par jaunām lietām un produktiem. “Būt piesardzīgam ir gudri, tomēr pārmērīga piesardzība un aizdomas var nodarīt arī kaitējumu sabiedrības veselībai un būt iemesls pāragrai nāvei. Tieši tā ir noticis ar veipiem. Tie tiek lietoti jau vairāk nekā 20 gadus, un neredzam tādu kaitējumu kā no cigarešu smēķēšanas. Ir labi zināms, ja tiks liegta pieeja veipiem, daudzi to lietotāji atsāks smēķēt cigaretes,” skaidro G. Makgoverns.
Viņš uzsver, ka veselības aprūpes speciālistu primārais uzdevums ir veicināt sabiedrības veselību, tāpēc viņu sanikno, ja kādas konservatīvi domājošas iestādes joprojām cenšas apgalvot, ka veipi nav labāki par cigarešu smēķēšanu. “Mums nevajadzētu sarežģīt mēģinājumus mazināt nodarīto kaitējumu. Ir ļoti dīvaini novērot, ka cigarešu kaitējuma mazināšanas jomā mēs to nez kāpēc joprojām darām,” uzsver G. Makgoverns.
Cigarešu radītā kaitējuma mazināšanas kontekstā ir svarīgi saprast fundamentālo atšķirību starp tradicionālajām cigaretēm un bezdūmu produktiem, norāda Globālā nikotīna foruma eksperti. Tabakas dedzināšana izdala tūkstošiem ķīmisku vielu, kas tiek ieelpotas kopā ar dūmiem. Izslēdzot degšanas procesu, mazinās bīstamo vielu līmenis, kas nonāk organismā. Tāpēc kaitējuma mazināšanas modelis paredz, ka cilvēki, kuri nevēlas atteikties no tabakas un nikotīna lietošanas, jāmudina pāriet uz mazāk kaitīgiem nikotīna produktiem.
* Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums par smēķēšanas izplatību un sekām Latvijā 2018. gadā: https://www.spkc.gov.lv/lv/zinojumi/tematiskais-zinojums-smekesanas-izplatiba-un-sekas-latvija-2018.gada-7.-izdevums.pdf