Trešdaļa skolu ēdnīcu nespēj ievērot noteiktās uztura normas

Pašlaik nonākts līdz tādam absurdam, ka inspektoriem ir jāzvana pat uz izejvielu fabrikām un jāskaidro receptūras sastāvu. Inspektori tādēļ skolu ēdnīcu pārbaudēs pieverot acis.PVD drīzāk aicinātu Veselības ministriju (VM) atkāpties no bargajiem noteikumiem."Nu, tā sanāk, ka mēs nevarēsim [pārbaudīt] visos gadījumos. Mēs varēsim tikai tad, ja ir kādas aizdomas par negodīgām darbībām, bet pārējo mēs diemžēl nevarēsim uzreiz paņemt un pārbaudīt. Es vēlreiz un vēlreiz saku - varbūt tomēr vajadzētu atteikties no tās domas tik strikti to visu kontrolēt," mudina PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.PVD lūgumi mīkstināt noteikumus par skolēnu ēdināšanu vienmēr gan beigušies nesekmīgi. "Šobrīd tur nav veselīga dialoga ar Veselības ministriju. Tur ir tanka koncepcija," uzskata Marčenkova.PVD par absurdu uzskata arī to, ka dienesta lūgums pēc inspektoru jaudas palielināšanas šajā situācijā noraidīts."Mums pateica, ka finansējums pienāksies tikai ar 2018.gadu, bet līdz tam mums taču arī jādzīvo, tāpēc šobrīd mēs nevarēsim nodrošināt 100% šādas padziļinātas pārbaudes, jo mums ir arī citi uzdevumi," teica Marčenkova. PVD 140 inspektoriem jāuzrauga ēdnīcas ne vien vairāk nekā 700 skolās, bet vēl arī bērnudārzos un sociālās aprūpes iestādēs.Neapmierināti ar jaunajiem noteikumiem ir arī skolu ēdinātāji, kuru vēlme saņemt augstāku samaksu par vienu porciju netiek uzklausīta. Izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumi nākamajā mācību gadā rosinājuši paaugstināt samaksu par vienu porciju, norādot, ka ir grūtības zem pusotra eiro uz šķīvja likt uztura normām atbilstošu ēdienu.Par katru brīvpusdienu porciju, ko ēd 1.-4.klašu skolēni, valsts maksā 1,42 eiro. Šī summa nav mainījusies astoņus gadus, tikmēr darbaspēka izmaksas nozarē kāpušas par 31%. Taču VM izstrādātās uztura normas, saskaņā ar kurām jāiegādājas tikai augstvērtīgas izejvielas, radījušas vislielāko sadārdzinājumu.Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija iesniegusi aprēķinus Izglītības, Veselības, Finanšu un Zemkopības ministrijām, lai jaunajā mācību gadā no septembra valsts par vienu porciju maksā 1,89 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.“Mēs esam nonākuši pie tāda sliekšņa, ka ar šo 1,42 vairs nespējam nodrošināt tādā pašā līmenī un kvalitātē ēdinu, ko nosaka šie jaunie grozījumi. Diemžēl, "bērniem to labāko" ir kļuvis "bērniem to lētāko"," komentēja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārtikas tehnologs Ilona Dreimane.Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas priekšlikums par 47 centiem palielināt vienas brīvpusdienu porcijas cenu kopumā valstij izmaksātu 6,5 miljonus eiro. Ideja iestrēgusi, taču arī VM apliecina - tās noteiktās uztura normas un ēdiena kvalitātes prasības ir valsts dotācijas apmēram neatbilstošas."Mēs jebkurā gadījumā piekrītam, ka ir jāpaceļ šis slieksnis, par kādu tiek baroti skolēni," piekrita VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Lai gan virkne uzņēmumu prasības spēj izpildīt, viņa atzina, ka, palielinot finansējumu, ēdienu varētu nodrošināt daudzveidīgāku.